trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Premjers par sūdzību EK valsts atbalstam 'airBaltic': tā ir bijušā akcionāra šantāža



Eiropas Komisija (EK) pārbaudi par valsts atbalstu nacionālajai lidsabiedrībai AS “AirBaltic Corporation” (“airBaltic”) sākusi pēc bijušā akcionāra “Baltijas Aviācijas sistēmas” (BAS) sūdzības, kuras iesniegšana vērtējama kā šantāža no kādreizējā mazākuma akcionāra puses, trešdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
"Izmeklēšana sākta pēc BAS sūdzības, kas, manuprāt, ir dīvaini un liecina par šantāžu" no uzņēmuma un tā līdzīpašnieka Bertolta Flika puses, jo viņi sūdzas par lēmumiem, par kuru pieņemšanu paši aktīvi aģitējuši 2010.un 2011.gadā, skubinot valsti iesaistīties "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, sacīja premjers.

Viņš pauda pārliecību, ka sūdzība ir nepamatota.
Premjers uzsvēra, ka patlaban piesaistīti augstas raudzes juristi, kas argumentēs nostādni, ka ir tikuši ievēroti publiskās un privātās partnerības principi. Viņš gan neizslēdza iespēju, ka tad, ja EK konstatēs kādus pārkāpumus, tad līdzekļus var nākties atmaksāt.

Latvija patlaban jāsniedz skaidrojumi EK, kurai lēmuma pieņemšanai varētu būt nepieciešams apmēram gads.

Jau ziņots, ka EK sākusi padziļinātu izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai vairāki valsts atbalsta pasākumi, ko Latvija ir sniegusi par labu "airBaltic", kuras lielākais akcionārs ir valsts, atbilst ES noteikumiem par valsts atbalstu.

Šobrīd EK šaubās par to, ka šie pasākumi ir veikti atbilstoši noteikumiem, kādiem būtu piekritis privāts uzņēmējs tirgus apstākļos. Padziļināta izmeklēšana dod visām ieinteresētajām trešajām personām iespēju izteikt viedokli par izvērtējamajiem pasākumiem. Tas neietekmē izmeklēšanas rezultātus.

Kopš 2008.gada "airBaltic" bija finansiālas grūtības, kuru rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus un tam bija negatīvs pašu kapitāls, un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. Komisija pēc savas iniciatīvas sāka ar tiem iepazīties un saņēma arī divas sūdzības.

Padziļinātajā izmeklēšanā galvenā uzmanība tiks pievērsta aizdevuma izsniegšanai 16 miljonu latu apmērā (aptuveni 22,65 miljoni eiro), ko Latvija piešķīra 2011.gada oktobrī, pirmajai daļai otrā aizdevuma 41,6 miljonu latu apmērā (aptuveni 58,89 miljoni eiro), ko Latvija piešķīra 2011.gada decembrī, pamatkapitāla palielinājumam, par ko 2011.gada decembrī vienojās Latvija un BAS kā toreizējais "airBaltic" lielākais akcionārs, kapitalizējot aizdevumu un BAS veicot skaidras naudas ieguldījumu.

Tiks vērtēta "airBaltic" 2010.gadā emitēto nulles kupona obligāciju iegāde, ko veica Latvija un BAS, vairāki pārskaitījumi un maksājumi, ko "airBaltic" uzdevumā un vai par labu "airBaltic" veica nacionalizēta banka, un prasījuma tiesības, ko Latvijas valsts nodeva "airBaltic" par vienu latu.

EK tagad izmeklēs, vai šie pasākumi ir valsts atbalsts ES noteikumu nozīmē, proti, vai tie radīja "airBaltic" ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem ES vienotajā tirgū.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru