piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Pētniekus satrauc prezidenta neizpratne; norāda, ka situācija valstī var būt vēl sliktāka


Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds un Socioloģijas nodaļas mācībspēki satraukušies par Valsts prezidenta izteikumiem televīzijā un neizpratni par sociālās drošības sistēmas būtību un sociālās drošības sistēmas taisnīguma principiem, tādēļ nosūtījuši atklātu vēstuli prezidentam un Saeimai, aģentūru LETA informēja LU preses centrā.

Raidījumā «Nekā personīga» 4.novembrī izskanējušie intervijas fragmenti un vēlāk interneta portālos «Delfi» un «TVNET» publicētais raidījuma materiāla pārstāsts izraisīja asu un plašu klausītāju un lasītāju reakciju. Šajā materiālā Valsts prezidents Andris Bērziņš apšaubīja vietējos un starptautiski veiktos nabadzības pētījumu datus.

Pētnieki norāda, ka sociālās drošības sistēma nav bankas depozīts, kurā katrs saņem tik, cik iemaksājis, sabiedrības veidota solidāra atbalsta sistēma, kas paredz iedzīvotāju ienākumu un nevienlīdzības izlīdzināšanas elementus ar mērķi sniegt sociāli taisnīgu un samērīgu atbalstu visiem, kas godīgi maksājuši sociālās iemaksas pietiekami ilgu laiku.

Viņi arī uzsver, ka apšaubīt esošo pētījumu datus - kā Latvijā, tā ES veiktos - ir vieglākais risinājums un labs veids, kā izvairīties no konkrētas atbildības un risinājumu meklēšanas.

Viņi pieļauj, ka visās valstīs veiktie aprēķini varētu nebūt pilnīgi precīzi, taču kopējās tendences ir redzamas un aprēķina principi un pētījumu rezultāti ir starptautiski salīdzināmi.

Runājot par GINI koeficientu, viņi norāda, ka aprēķinos tiek lietota starptautiska metodoloģija, un apšaubīt šo aprēķinu rezultātus faktiski nozīmē apšaubīt pasaules vadošo starptautisko pētījumu institūciju daudzu gadu darba rezultātus. Tāpat pētnieki norāda, ka neesot pamata atbildei, ka situācija tādējādi varētu būt labāka, drīzāk pat sliktāka, jo ēnu ekonomikas īpatsvaru nerada nabadzīgāko iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, bet gan vidējā un pārtikušā slāņa pelēkā ekonomiskā darbība.

Tāpat pētnieki vērš uzmanību uz to, ka zem nabadzības sliekšņa vai tuvu tam dzīvo ne tikai bezdarbnieki, kas nevēlas strādāt, bet tie ir arī bezdarbnieki, kas vēlas strādāt, pensionāri, invalīdi, medmāsas, pārdevējas, apkopējas, ugunsdzēsēji un daudzi citi zemu atalgotu profesiju cilvēki.

«Intervija vēlreiz apliecina valsts augstāko amatpersonu vājo izpratni par sociālās informācijas būtību un nozīmi lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī nepietiekošu atbildības izjūtu šodienas un nākotnes sabiedrības priekšā,» norādīts vēstulē.

Tiek minēts, ka jebkuru procesu analīze aprobežojas ar tehnoloģisku, finansiālu un labākajā gadījumā ekonomisku analīzi, neizvērtējot tos plašākā sociālā kontekstā. Rezultātā tiek ņemti vērā īslaicīgi ieguvumi, nerēķinoties ar to, kādas sekas lēmumi atstās uz sabiedrības struktūru, sociālajiem tīkliem, atsevišķu cilvēku dzīvi ilgtermiņā.

Tāpat pētnieki izsaka nožēlu, ka politiskajā praksē zinātnieku spriedumi gan tiek pieprasīti arvien biežāk, tomēr to izmantošana politiskos lēmumos un sociālu problēmu risinājuma meklējumos ir nesistemātiska, selektīva un salīdzinoši reta.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru