ceturtdiena, 2012. gada 29. novembris

Nepievienojoties eirozonai, Latvija ir kā auto īpašnieks bez atslēgām


Ja Latvija nepievienojas eirozonai, situācija ir kā automašīnas īpašniekam, kuram transportlīdzeklis ir jāapdrošina, jānodrošina tā apkope, jāmaina riepas, bet nav auto atslēgu un tādējādi iespēju braukt ar to - šādu salīdzinājumu diskusijā par situāciju eirozonā pauda «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks.
Pēc ekonomista teiktā, viena iespēja šajā gadījumā ir pārdot mašīnu un naudu investēt kaut kur citur, piemēram, braukt uz Grieķiju, bet otra iespēja ir iegūt automašīnas atslēgas un sākt braukt.

Tomēr Kazāks arī atzīmēja, ka automašīna un tās atslēgas nenozīmē, ka ir atrisinātas visas problēmas, jo automašīna iesaistās transportlīdzekļu satiksmē, kur ir iespējami negadījumi.

Līdzīgi kā tēlainajā salīdzinājumā ar automašīnu ir arī ar lata nomaiņu uz eiro. Patlaban lats ir piesaistīts eiro ar fiksētu apmaiņas kursu, un šādā gadījumā labāk iekļauties eirozonā. Turklāt mūsu galvenās tirdzniecības partneres ir Eiropas valstis, skaidroja «Swedbank» ekonomists.

Nepievienojoties eirozonai, alternatīva iespēja būtu ieviest peldošu valūtas kursu.

Ekonomists arī uzsvēra, ka eiro ir iespēja, bet tā nav, piemēram, Vācijas pensija, kas ļaus mums nodrošināt bezrūpīgu dzīvi. Eiro ir instruments, kas ļaus mums vieglāk dzīvot, ja būsim gudri.

Kazāks atzīmēja, ka pašlaik Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus, kas nepieciešami uzņemšanai eirozonā. Vienīgi par ilgtermiņa procentu likmju kritērija izpildi vēl nevar pavisam droši zināt.

Situāciju eirozonā «Swedbank» galvenais ekonomists raksturoja ar amerikāņu literatūras klasiķa Marka Tvena vārdiem, kurš teicis, ka ziņas par viņa nāvi ir stipri pārspīlētas.

Savukārt Somijas ekonomikas izpētes direktors Vesa Vihriela atzina, ka Somija vēlētos, lai Latvija pievienojas eirozonai. Viņaprāt, politiski un ekonomiski Latvijas nostāja vairāk saskan ar Somijas, nevis Eiropas Dienvidvalstu nostāju, tādējādi līdz ar Latvijas pievienošanos tiktu stiprināts «Ziemeļu klubiņš». Vihriela atzīmēja, ka pievienošanās eiro Latvijai ir arī politisks projekts.

Vienlaikus Somijas ekonomikas izpētes direktors norādīja, ka saskaņā ar iestāšanās Eiropas Savienībā nosacījumiem katrai valstij, kas iestājusies savienībā, ir jāpievienojas eirozonai, kad tā izpilda kritērijus. Tādējādi nebūtu jābūt bažām, ka Latvija nevarētu pievienoties eirozonai tālākā perspektīvā.

Vihriela sacīja, ka krīze Eiropā vēl ne tuvu nav pāri. Eirozona nokļuvusi recesijā, kas izskatās kā dubults V burts, turklāt atšķirības starp dalībvalstīm aug. Situācijas sakārtošana gan ir sākusies, taču tā notiek lēni.

Vihriela minēja vairākus iemeslus, kāpēc krīze neatkāpjas. Viens no iemesliem - recesijas, kas saistītas ar finanšu krīzēm, vienmēr ir dziļākas un ilgstošākas. Turklāt eirozonā trūkst koordinācijas. Vairākās eirozonas dalībvalstīs novērojams apburtais loks starp banku problēmām un valstu parādu problēmām.

Somijas eksperts arī atzina, ka 17 valstīm ir sarežģīti pieņemt lēmumus par finanšu palīdzību.

Somijas eksperta ieskatā eirozonas problēmas nevarēs atrisināt ar tādām metodēm kā fiskālo ierobežojumu atcelšana, jo dažām dalībvalstīm ir pārāk augstas aizņemšanās izmaksas. Risinājums nebūtu arī eirozonas pārveidošana par federālu konstrukciju - šādām izmaiņām būtu nepieciešamas pamatlīguma izmaiņas, kas prasītu daudz laika, un nav zināms, vai valstis to atbalstītu. Risinājums nebūtu arī eirozonas likvidēšana, jo šādai rīcībā būtu katastrofālas makroekonomikas sekas un tiktu sagrauts Eiropas projekts.

Reālākie risinājumi eirozonas problēmām ir esošo politikas virzienu stiprināšana, lielāks un fleksiblāks Eiropas Stabilitātes mehānisms, izvērstāka Eiropas Centrālās bankas rīcība. Nepieciešamas arī ambiciozas reformas un fiskālā konsolidācija problemātiskajās valstīs, uzskata Somijas pārstāvis.

Vēl viens risinājuma variants būtu banku savienība, taču šāda iecere nevarētu īstenoties pietiekami ātri, lai atrisinātu pašreizējo krīzi. Risinājuma variants varētu būt arī plašāka fiskālā savienība.

Atbildot uz paša uzdoto jautājumu, vai tuneļa galā ir gaisma, Somijas ekonomikas izpētes direktors atzina, ka to neviens nezina, bet, ja nākamgad eirozonā būs atgūšanās, tā būs lēna un valstīs noritēs atšķirīgi.

Diskusija par eiro notika ciklā «AmCham Perspektīva», ko organizē Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola.

«AmCham perspektīva» ir diskusiju cikls par aktuāliem makroekonomikas jautājumiem, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām un ekspertiem. Apmeklētāju vidū ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, mācībspēki, Amerikas Tirdzniecības palātas biedri, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts amatpersonas un diplomāti.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana