trešdiena, 2012. gada 21. novembris

Eirozona balansē uz naža asmens



Grieķijas starptautisko aizdevēju nespēja panākt vienošanos par palīdzības piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai valstij apdraud visu eirozonas stabilitāti, pavēstījis Grieķijas premjers Antonis Samars.
«Mūsu partneriem un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) ir pienākums darīt to, ko viņi apņēmušies. Nākamās dienas noteiks ne tikai mūsu valsts nākotni, bet arī visas eirozonas stabilitāti,» Grieķijas premjera sacīto citē AFP.

Eirozonas finanšu ministri ārkārtas sapulcē nav spējuši vienoties par starptautiskās palīdzības nākamā maksājuma piešķiršanu parādu krīzes nomocītajai Grieķijai, tādējādi pastiprinot Eiropas vienotās valūtas zonā valdošo neskaidrību.
Paredzēts, ka eirozonas finanšu ministri nākamreiz tiksies pirmdien, lai turpinātu sarunas, pavēstījis Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers. Eirozonas finanšu ministru tikšanās bija jau otrā, kurā mēģināts panākt vienošanos par Grieķijas parādu problēmu risināšanu. Tomēr Ž. K. Junkers norādīja, ka ir optimistiski noskaņots par darījuma noslēgšanas iespējām.
«Mēs esam pietuvojušies rezultātam. Mēs neredzam nekādu lielu šķērsli. Ir atsevišķi tehniski jautājumi un aprēķini, kas tiks atrisināti tuvākajās dienās,» sacīja Ž. K. Junkers. Tomēr Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde bijusi daudz piesardzīgāka un norādījusi, ka sarunās panākts «pozīciju sašaurinājums».
Eirozonas finanšu ministri un SVF cenšas vienoties par veidu, kādā Atēnu parādu kalnus padarīt kontrolējamus. Eirozona atbalsta Grieķijas taupības programmas pagarinājumu par diviem gadiem līdz 2022. gadam, savukārt SVF tam iebilst. Fonds vēlas panākt Grieķijas parāda atkārtotu norakstīšanu.
Aizkavēšanās ar naudas piešķiršanu Grieķijai notiek, neskatoties uz valsts pieņemto 2013. gada budžetu, kurā iekļauti jauni taupības pasākumi, kas bija priekšnoteikums, lai Atēnu starptautiskie partneri turpinātu finansēt parādu kalna nospiesto valsti. Papildus taupības pasākumi Grieķijā izraisīšu plašu iedzīvotāju neapmierinātību.
Db.lv jau vēstīja, ka paredzēts, ka nākamajā gadā Grieķijas ekonomika samazināsies par 4,5%, bet valsts parāds pieaugs līdz 189% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Grieķijas budžeta deficīts nākamgad plānots 5,2% apmērā, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 6,6% šogad.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru