piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Degviela varētu kļūt nedaudz lētāka



Jaunā valsts obligāto degvielas rezervju glabāšanas konkursa kārtība, kuru nosaka ceturtdien Saeimā akceptētie grozījumi Enerģētikas likumā, ļaus valstij saņemt izdevīgāko piedāvājumu un pastarpināti var ietekmēt degvielas cenas – tā varētu kļūt lētāka, jo šobrīd vidēji 1,3 santīmi no katra nopirktā degvielas litra ir naftas rezervju nodeva, kas nākotnē varētu samazināties, pauž Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP).
Ķirsis norāda, ka iepriekš Enerģētikas likums ļāva piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem.

Tas liedza konkursos piedalīties dažādiem starptautiskiem naftas fondiem un citām finanšu institūcijām, kurām ir atbilstoša kapacitāte un kuras jau iepriekš izrādījušas interesi par šiem konkursiem. Ķirsis norāda, ka galvenais grozījumu mērķis arī bijis atcelt šo normu, lai nodrošinātu Latviju ar pietiekamiem degvielas krājumiem par pieņemamu cenu.

Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai, jānodrošina sev degvielas rezerves 90 dienām, gadījumam, ja iestāsies tā saucamā "X stunda". Šīs degvielas rezerves var uzglabāt dažādi. Piemēram, valsts pati var izveidot savu naftas bāzi un iepirkt tai rezerves degvielu, kā tas notiek Igaunijā. Var vienoties ar degvielas tirgotājiem, ka tie šos naftas produktus uzglabās savās degvielas krātuvēs, kā to dara daudzas valstis, arī Latvija. Bet galvenais nosacījums ir, ka vismaz 25% no šīs degvielas ir jāglabā Latvijā un atlikušo daudzumu drīkst glabāt Baltijas valstīs, Somijā un Dānijā.

Taču Latvijā uz vietas nav pietiekamas glabāšanas jaudas, kā, piemēram, Lietuvā (Mažeiķos), kur ir sava rūpnīca. Šobrīd Latvijai dīzeļa rezervju pietiek noteiktajām 90 dienām, bet benzīna rezerves uzkrātas tikai 79 dienām, skaidro Ķirsis. Tas nozīmē, ka ir jāsludina jauns konkurss, kurā līdz šim varēja piedalīties tikai uzņēmumi ar licenci naftas produktu tirgošanā un glabāšanā.

Grozījumi ļaus Ekonomikas ministrijai kā rezervju iepircējam saņemt konkursā vairāk piedāvājumus, kuri savā starpā konkurēs ne tikai ar cenu, bet arī tehniskajiem risinājumiem. Turklāt tas, lai arī pastarpināti un nelielā apjomā, tomēr ietekmēs pārējās cenas degvielas tirgū. Līdz šim vidēji 1,3 santīmi no katra nopirktā degvielas litra arī bija šī te naftas rezervju nodeva, kas veiksmīgu iepirkumu rezultātā tagad varētu būt arī zemāka, situāciju skaidro Ķirsis.

Iepriekš TV raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Latvija turpmākā gada laikā par degvielas glabāšanu krīzes gadījumam pārmaksās aptuveni 117 000 latu, jo neprasmīgajā Ekonomikas ministrijas konkursā varēja uzvarēt dārgākais piedāvājums. Zaudētājos palikuši konkursa dalībnieki piedāvāja pat par 40% lētāku cenu. Degvielas rezerves trīs mēnešiem krīzes gadījumam pieprasa Eiropas Savienības regula. Ceturtā daļa no krājumiem jāglabā Latvijā, pārējo var izvietot kaimiņvalstīs. EM par degvielas rezervēm izsludināja nevis vienu konkursu, bet četrus - atsevišķi benzīna glabāšanai ES, atsevišķi - glabāšanai Latvijā, un dīzeļdegvielas uzkrājumiem ES un Latvijā.

Šis konkurss bija jau trešais konkurss par degvielas glabāšanu krīzes laikiem, ko Latvija organizē un neviens no tiem nav noticis bez starpgadījumiem. Pirms diviem gadiem Ekonomikas ministrija noslēdza līgumu ar kādu mazpazīstamu uzņēmumu, kuram nebija iespēju rezerves uzglabāt. Savukārt pērn uzņēmumu mazās intereses dēļ rezerves krātuves piepildīja tikai daļēji.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru