trešdiena, 2012. gada 14. novembris

Bankas pārstāvis: eiro ieviešanas process būs daudz nopietnāks, nekā sākotnēji šķiet



 «Pāreja uz eiro nozīmē, ka jebkura cilvēka maciņā vai burkā, jebkura uzņēmuma seifā visa nauda ir jāizceļ ārā un vai nu vietā jāieliek jauna vai arī jāpanāk, lai cilvēks strādā ar 21.gadsimta norēķinu metodēm jeb bezskaidriem norēķiniem,» norāda Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš, sakot, ka Eiro ieviešanas process būs reizes desmit nopietnāks, nekā sākumā šķiet.
Swedbank apspriedusi eiro ieviešanu ar kolēģiem Igaunijā. Kā atzina Bērziņš, Latvijas izaicinājums ir lielāks nekā Igaunijā, jo mums ir ļoti liels monētu īpatsvars. «Igauņiem monētas bija problēma - viņi banku filiālēs apzināja visas iespējamās slēdzamās telpas, rūpīgi skatījās, kāds ir grīdas segums, cik daudz monētas var novietot uz vienu kvadrātmetru, lai nākamā dienā tās neattaptos pagrabā,» par kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanas laikā stāstīja Bērziņš.
 Apskatoties Latvijas Bankas mājaslapā, cik monētas Latvijā ir apgrozībā un kāds ir katras monētas svars, aplēsts, ka Latvijā apgrozībā ir 1100 tonnas monētu. «Daļu droši vien neatnesīs, saglabās kā suvenīrus, bet lielāko daļu atnesīs, pat 500, 600 vai 700 tonnas ir ļoti ievērojams svars. Jāsaprot, ka naudas nomaiņa notiek caur diezgan ierobežotiem kanāliem - dienas beigās tā saplūst vai nu pie tirgotājiem vai pie bankām, un šis naudas apjoms relatīvi īsā laikā būs jāpārvieto, kas būs liels un fiziski smags darbs,» raksturoja Bērziņš.
Viņš rosina, atvadoties no lata, sākt attīstību jaunā pakāpē, proti, jāpadomā, vai aizstāt latus ar tādu pašu masu eiro monētu un banknošu vai pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem.
«Bieži vien šķiet, ka veikalam skaidrā nauda neko nemaksā, bet tagad varēs ieraudzīt, cik izmaksā uzkrāšana, pārvietošana, drošība. Cilvēki sāks atbrīvoties no skaidrās naudas, un prognozējams, ka mazumtirdzniecības tīklos skaidrās naudas apjoms diezgan būtiski pieaugs, tāpēc būs būtiski, kā tiek nodrošināta inkasācija, drošība. Skaidrai naudai ir noteikta cenas pazīme. Turpretī, ja veikals darbojas ar norēķinu kartēm, bezskaidrā naudā, tad neatkarīgi no naudas apjoma - 100 000 vai miljons, vai desmit miljoni - veikala uzbūvē nav nekas jāmaina. Bet, ja aug skaidras naudas apjoms, uzreiz jādomā, kur un kā to glabāt, kā pārvadāt, kā garantēt drošību,» teica Bērziņš.
Swedbank valdes loceklis stāstīja par Igaunijas kolēģu pieredzi. Viņi izmantojuši rīku, kas mājaslapās meklēja, kur pieminēta krona, kurss, un dabūja dokumentu ar 1000 lapām. «Igauņi konstatēja, ka nevar automātiski konvertēt valūtu. Nevar, ieraugot 100 latus, automātiski domāt, ka tas būs tik un tik eiro, jo ir jādomā, ko tas cipars latos nozīmē, vai tā ir vienkārši cena vai arī, piemēram, dienas limits kartei. Dienas limitu kartei negribēsiet 483 eiro 52 eirocenti, būs jādomā, uz ko apaļot,» raksturoja Bērziņš.
Viņš stāstīja, ka pārejas uz eiro laikā mūsu kaimiņvalstī atsevišķi mazie uzņēmumi izmantojuši programmu, kas atrod ciparus un konvertē tos, pie reizes konvertējot arī telefona numurus.
«Nākamgad uzņēmumiem būs liels darbs veikt iekšējo inventarizāciju, saprast, kas un kā pāriet, atrast, kas nepieciešamos darbus veic. Ļoti liela nozīme ir arī testēšanai. Šis ir pārmaiņu projekts, kuram otras iespējas nav - vai nu sākat strādāt 1.janvārī vai nē,» teica bankas pārstāvis.
Swedbank jau sākusi strādāt ar šiem jautājumiem un mudina arī klientus sākt strādāt un būt laikus gataviem. «Daudz mūsu klientu ir arī sadarbības partneri, tāpēc vēlamies laicīgi veikt testus, piemēram, vai informācijas pārsūtīšana notiek atbilstošā formātā,» skaidroja Bērziņš.
Viņš atzina, ka banka par pārejas uz eiro pieredzi konsultējas ar Igaunijas kolēģiem. «Centīsimies padarīt lietas, ko atradīsim, pieejamas arī klientiem. Šīs nav lietas, kur atrasto vajadzētu paslēpt un izmantot kā konkurences priekšrocību. Ir skaidrs, ja kāda daļa ekonomikas uz eiro pāries neveiksmīgi, tad problēmas būs visiem. Šis ir īsts kopdarba pasākums. Igauņi arī darīja daudzas lietas kopā, konkurenti apmainījās ar informāciju, tāpēc arī Igaunijā ļoti sekmīgi noritēja pāreja uz eiro,» teica Bērziņš.
Balstoties uz Igaunijas pieredzi, viņš brīdināja, ka būs izaicinājumi vai neērtības. Igauņi atzinuši, ka iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kas nevēlējās mainīt eiro ieviešanas kontekstā paradumus un turpināja darboties ar skaidru naudu, bija lielas rindas filiālēs, jo nauda jāaiznes un jāsamaina.
Naudas mainīšana notiek bez maksas klientam, tātad bez ieņēmumiem bankām. Šo procesu nevar darīt neierobežoti, un katrs ierobežojums nosaka jaudas apjomu. Igauņi bija brīdinājuši klientus, ka būs lielas rindas, un tās arī bija. Taču igauņi bija brīdinājuši par rindām, tāpēc nebija lielas publiskas neapmierinātības, raksturoja Bērziņš.
«Ar to jārēķinās - jāpārskata sava darbība, vairāk jāsāk darboties ar norēķinu kartēm un internetbanku, un monētas jāizmanto tik, cik restorānā dzeramnaudai un burkāniem ceļa malā. Ja pārējais notiek elektroniski, tad 31.decembri 2013.gadā varēs sagaidīt ar šampanieti. Lielai daļai nākamā gadu mija būs izaicinājums, jo notiks pāreja. Arī bankā un daudzos uzņēmumos tas būs izaicinājums, sevišķi, ja klientu apkalpošana turpināsies arī 1.janvārī,» teica bankas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, katram personīgi miers par savām finansēm būs tad, ja pamata valūtas konvertācija notiks bankas kontā, jo tur tas notiks automātiski.
Bērziņš mudina pārmaiņas plānot laikus. «Ir par vēlu sākt plānot pārmaiņas jūlijā un augustā, kas ir arī atvaļinājuma laiks un kad uzņēmumi, kas sākuši laikus plānot, arī būs kaut kādus resursus rezervējuši,» sacīja bankas pārstāvis.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru