sestdiena, 2012. gada 17. novembris

Aizbraucēji ārkārtas situācijās var aizņemties no valsts; atdot gan nav naski



Ārkārtas situācijās ārvalstīs nonākušie Latvijas valstspiederīgie izrāda lielu interesi par finansiālo palīdzību no valsts. Taču izrādās, ka daļa cilvēku, kuriem palīdzēts nokļūt mājās, valsts aizdoto naudu pēc tam nemaz neatmaksā...
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis pavēstīja, ka kopš 1.jūnija, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtību ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai, Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā ir pieņemts 31 lēmums par materiālās palīdzības piešķiršanu.

Kopējā summa ir aptuveni 2700 latu.

Sedz ceļa izdevumus

Visos gadījumos materiālā palīdzība ir piešķirta ceļa izdevumu segšanai, lai ārkārtas situācijā nonākušie varētu atgriezties Latvijā.

Visbiežāk Latvijas valstspiederīgie pēc palīdzības ir vērsušies Vācijā – 11 gadījumi, un Spānijā – 6 gadījumi. Pārsvarā palīdzība ir sniegta Eiropas Savienības valstīs, bet vienā gadījumā - Turcijā. Ārkārtas situācijā nonākušai personai tiek piešķirta nauda vislētākā transporta veida apmaksai.

Piemēram, autobusa biļete maršrutā Berlīne – Rīga izmaksā 35 latus, aviobiļete no Barselonas uz Rīgu – 120 latus.

Krāpniecības upuri

Vairumā gadījumu materiālo palīdzību ir lūguši Latvijas valstspiederīgie, kuri, nonākot ārvalstīs, ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, vairākas personas ir apzagtas, tādējādi zaudējot ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī personu apliecinošu dokumentu.

Sešos gadījumos piešķirtie naudas līdzekļi jau ir atmaksāti - kopā gandrīz 550 latu.

Diemžēl ir jau pirmie gadījumi, kad nauda noteiktajā termiņā nav atmaksāta.

Saistību neizpildes gadījumā pret personu tiek vērsta piespiedu izpilde Administratīvā procesa likuma ietvaros. Šobrīd tiesu izpildītājiem ir nodotas vienpadsmit lietas, kuru kopējā parāda apmērs sasniedz gandrīz 517 latus.
Pēc kādiem kritērijiem naudu piešķir?

Sīlis skaidroja - tā kā finansējums ir ierobežots, noteikumi nosaka kritērijus materiālās palīdzības piešķiršanai. Galvenais kritērijs ir fakts, ka persona no savas gribas un rīcības neatkarīgu apstākļu dēļ ārvalstī ir nonākusi ārkārtas situācijā, kurā ir apdraudēta tās dzīvība, veselība vai drošība, un personai nav pieejama cita palīdzības saņemšanas iespēja.

Šādā gadījumā persona var pretendēt uz finansiālo palīdzību, kas ir izmantojama, lai atgrieztos Latvijā.

Nauda ir jāatmaksā!

Pēc materiālās palīdzības piešķiršanas nauda jāatmaksā trīs mēnešu laikā. Persona, pamatojot lūgumu, var rakstiski lūgt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktoru pagarināt noteikto atmaksas termiņu.
Ja lūgumu atzīst par pamatotu, termiņu pagarina uz laiku līdz trijiem mēnešiem.
Ārlietu ministrija ir pieprasījusi 50 000 latu nākamā gada budžetā materiālās palīdzības nodrošināšanai.
Diemžēl ir grūti paredzēt, cik personām varētu būt nepieciešama materiālā palīdzība visa nākamā gada laikā.
Interese par materiālās palīdzības piešķiršanu ir salīdzinoši liela.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru