pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Piebalgs diskusijā: Latvijā ir pārāk daudz studentu



”Dati liecina, ka Latvijā šobrīd ir visvairāk universitāšu uz 1000 iedzīvotājiem visā Eiropas Savienībā (ES), bet iespējams, ka arī visā pasaulē. Es to nekad nebūtu pieļāvis. Mums ir pārāk daudz studentu – vai nu mēs esam pārāk bagāti, vai arī pārāk ambiciozi,” piektdien diskusijā ”Migrācija un izglītība Latvijas un Eiropas perspektīvā” atklāja kādreizējais Latvijas izglītības ministrs, tagadējais ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.
”Mums vajadzētu samazināt to cilvēku skaitu, kuri dodas uz universitāti, un celt augstākās izglītības prestižu,” līdzīgu uzskatu pauda arī ”Nordea” bankas ekonomists Andris Strazds.

Savukārt ”Swedbank” ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka ”svarīgi veicināt aizbraukušo studentu atgriešanos, nevis aizkavēt migrāciju. Valstij pat būtu jāsponsorē izglītība ārzemēs ar noteikumu, ka studenti pēc mācību pabeigšanas atgriežas Latvijā”.

Līdzīgu uzskatu pauda ekonomikas pasniedzējs no ASV Eds Dolans, kurš skaidroja, ka migrācija rada diasporas efektu – cilvēki, kuri aizbrauc, atgriežas un sniedz valstij vairāk nekā gadījumā, ja nebūtu migrējuši, tāpēc svarīgāk ir veicināt atgriešanos nevis kavēt aizbraukšanu. Vienlaikus Kazāks norāda, ka migrācijas plūsma ārpus Latvijas var nodarīt kaitējumu Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējībai, jo nauda aizplūst no Latvijas. Tam piekrīt arī Strazds norādot, ka ”migrācijai ir pozitīvi aspekti, un tas ir pilnīgi normāls, dabīgs process, tomēr tā rada pensiju sistēmas problēmas, kuras varbūt risinās radot vienotu pensiju sistēmu ES”.

”Migrācijas plūsma rāda, ka iedzīvotāju daudzums Latvijā ir sarucis par 13%. Cilvēki, kuri ir emigrējuši ir darbspējas vecumā un jaunieši – tas rada nākotnes problēmas. Tāpat aktuāls ir jautājums, cik tas izmaksā Latvijai. Aptuveni viens miljards eiro tiek zaudēts par katru cilvēku 40 gadu periodā, ko viņš varētu strādāt Latvijā, bet ir aizbraucis. Mums ir nepieciešams piesaistīt viņus atgriezties, noturēt te un piesaistīt arī citu valstu gudros prātus. Tam ir nepieciešama sakārtota izglītības sistēma. Šobrīd mums trūkst augstas kvalitātes izglītības iestādes,” skaidroja Kazāks.

Piebalgs uzsvēra, ka Baltijas valstu politiskajai un ekonomiskajai situācijai ir nepieciešama kvalitatīva augstākā izglītība, un pieļautā kļūda Latvijas izglītības sistēmā ir skolotāju apmācība, nosaucot to par Latvijas lielāko problēmu. Arī Kazāks kā vienu no izglītības kvalitātes uzlabošanas priekšnoteikumiem minēja skolotāju izglītības kvalitātes palielināšanu. ”Pārsvarā augstākās izglītības iestādēs pastāv šauri nodarbināto 'klubi', kuros nereti nav kompetences. Šie 'klubi' ir jāatver vaļā, lai jebkurš pietiekami kvalificēts un kompetents pasniedzējs varētu strādāt šajā iestādē. Augstāko izglītības iestāžu kvalificētais darba spēks ir jāpakļauj ārējai konkurencei, ielaižot sistēmā pasniedzējus no ārzemēm,” norādīja Kazāks.

Tāpat Kazāks norādīja uz augsto sociālo nevienlīdzību Latvijā, kur mazāk pārtikušās ģimenes nevar atļauties apmaksāt augstāko izglītību, kā arī dažkārt to atvasēm nav iespējams saņemt studiju kredītu. Sabiedrības noslāņošanās dēļ būtu nepieciešams mainīt universitātes apmaksas sistēmu. ”Valsts apmaksātās budžeta vietas šobrīd nosaka eksāmenu rezultāti. Ja studenta vecāki bijuši turīgi, tad viņam nodrošināta laba izglītība un privātskolotāji, kamēr citi to nevar atļauties, kas nozīmē, ka eksāmenu rezultāti arī būs labāki. Līdz ar to viņi iegūst budžeta vietas un mācās par brīvu. Tāpēc finansēšanas mehānisms ir jāmaina, lai mazinātu arī sociālo nevienlīdzību,” uzsvēra Kazāks.

Diskusija par migrācijas un izglītības perspektīvām Latvijā un Eiropā notika par godu Zviedru ekonomikas augstskolas MBA programmas 10. gadadienai. Diskusijā piedalījās ES attīstības komisārs Andris Piebalgs, ”Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, ”Nordea” bankas ekonomists Andris Strazds, ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malstroma.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana