2008.gadā Latvijas uzņēmumu īpašnieki vai dalībnieki bija 593 kompānijas, kuru mājvieta reģistrēta kādā no kopumā 37 ārzonas valstīm vai teritorijām. Pēc gada jau 676 ārzonās reģistrēti komersanti bija kapitāldaļu īpašnieki Latvijas uzņēmumos, 2010.gadā to skaits pieauga līdz 717, un pērn gada nogalē to skaits bija sasniedzis 733, bet šā gada rudenī dalībnieku sarakstos jau atrodams ārzonas 741 uzņēmums, liecina ”Lursoft" pieejamā informācija.
Valdība pērn vasarā apņēmās stiprināt nodokļu politiku attiecībā un stingrāk kontrolēt ārzonu uzņēmumus un vienlaikus pakāpeniski veidot fiskālo režīmu, kas mazinātu interesi izmantot ārzonas. Viens no priekšlikumiem paredzēja pilnībā aizliegt ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, kuru patiesie īpašnieki nav zināmi, piedalīties valsts iepirkumos, kā arī, iespējams, nepieļaut ārzonās reģistrētu komersantu klātbūtni līdzīpašnieka statusā uzņēmumos, kuros ir valsts kapitāldaļas.
Finanšu ministrijā informē, ka dažas nodokļu jomas izmaiņas iekļautas nākamā gada valsts budžeta pavadošajos likumos, savukārt ministrijas sagatavotais ziņojums par iespējamu ārzonu firmu ierobežošanu dalībai valsts iepirkumos, izskatīšanai valdībā ir pieteikts septembra beigās.
Ārzonu karuselis
”Lursoft" dati liecina, ka visvairāk kapitāldaļu pašmāju uzņēmumos ieguva Britu Virdžīnu salās, Panamā, Belizā, Gērnsijā un Seišelu Salās reģistrēti komersanti. Pēdējos piecos gados šajās ārzonās reģistrēto īpašnieku skaits Latvijas uzņēmumos ir tikai palielinājies, un šī gada oktobrī Latvijas uzņēmu īpašnieki bija 165 firmas ar reģistrāciju Britu Virdžīnu salās, 93 - ar mājvietu Panamā, 91 - Belizā, 71 - Gērsijā, bet 61 - Seišelu Salās.
Bieži Latvijas uzņēmumu dalībnieki reģistrēti arī Gibraltārā, Libānā, Lihtenšteinā, Menas salā, Māršala salu republikā un Kaimanu salās.
Finanšu un investīciju eksperti ir pārliecināti, ka aiz šīm firmām lielākoties ”paslēpti" pašmāju uzņēmēji un vietējās izcelsmes kapitāls. Arī termins ”investīcijas" šeit kalpo vien kā izkārtne. Iemesli, kāpēc izmantot ārzonas, ir dažādi - naudas plūsmas kontrolēšana, identitātes slēpšana, naudas atmazgāšana, izvairīšanas no nodokļiem, nodokļu optimizēšana.
Kādas bankas pārstāve, kura tieši nodarbojas ar ārzonu klientiem, papildina: ”lielākoties ārzonu kompānijas tiek izmantotas, lai izvadītu naudas līdzekļus no valsts un pēc tam tos izņemtu skaidrā naudā, līdz ar to tas ir nelegāli. Taču tāpat ārzonu kompānijas kalpo arī nodokļu optimizēšanai, kurā nav nekas nelegāls. Ar to var attīstīt biznesu, jo tas ir nodokļu optimizēšanas process, kuru izmanto lielās kompānijas, piemēram, ”Hugo Boss" ir Vācijas kompānija, bet tai ir ļoti daudz ārzonu kompāniju," salīdzina speciāliste.
”Latvijā pastāvot uzskats, ka ofšorus izmanto tikai tāpēc, lai slēptu nodokļus, slēptu no sievām īpašumus, mazgātu naudu, bet patiesībā ar to nodarbojas tikai kādi 10%, nu varbūt 20%, man gan tādu datu nav, bet es tā domāju, ka vismaz mums tā ir bijis," papildina kāds ārzonu uzņēmumu dibināšanas speciālists, kurš vēlas palikt anonīms.
Maza un vidēji maza uzņēmuma nodokļu optimizēšanai pilnībā pietiekot ar ļoti vienkāršu shēmu - vienā galā ir komersants Latvijā, vidū ir kādā no valstīm, piemēram, Anglijā vai Skotijā izvēlēta pastkastītes firma, tai seko ārzonu kompānija un beigās atrodas cits uzņēmums. Ir arī naudas ”mazgāšanas” shēma, kurā Latvijā ir komersants, pa vidu atrodas pastkastītes firma un beigās ir ofšors, kurš naudu pārsūta atpakaļ uz firmu Latvijā vai ieskaita privātpersonas kontā. Tomēr ”smagsvari" izvēloties arī daudz sarežģītākas un principā neizsekojamas shēmas, apstiprina eksperti.
Rīgā atrodamas vairākas firmas, kuru darbība ir tieši saistīta ar ārzonu kompāniju izveidi un naudas plūsmu organizēšanu. Tomēr, pārsvarā ”no ielas" ienākot šādā kompānijā, neviens ofšoru dibināt neuzņemsies, vai nosauks astronomiskas summas, tāpēc principā visa darbība notiek ar rekomendācijām vai caur paziņām. Pamatojoties uz rekomendācijām, ārzonā uzņēmumu dibinās arī, apzinoties, ka tas top nelikumīgajiem mērķiem, portālam ”Delfi" apliecināja eksperti.
Ārzonu kompāniju nodibināšana izmaksā no 1000 dolāru (500 latiem), jo uzņēmuma pamatkapitālā nekas nav jāiegulda, cenas nosauc gan ofšoru uzņēmumu dibināšanas pakalpojumu sniedzējs, gan tās apskatāmas šo firmu mājas lapās. Cenas gan lielā mērā atkarīgs no jurisdikcijas - jo komplicētāki ārzonu kompāniju varianti un jurisdikcijas, jo cena ir lielāka. ”Šveice izmaksā daudz dārgāk - kompānija Šveicē ar visiem bankas kontiem varētu izmaksāt 15 līdz 20 tūkstošus eiro. Taču Šveicei tad tur ir jābūt lieliem miljoniem, darījumiem ar lieliem miljoniem," apstiprina kāds šajā biznesā strādājošais.
Latvieši ārzonu investori - ”nezinīši' vai ”viena kroga saimnieki"?
Tomēr, ne tikai ārzonu uzņēmumi kļūst par dalībniekiem Latvijas uzņēmumos - Latvijas Bankas dati liecina, ka pēdējos 10 gados arī pašmāju komersanti nereti ir izvēlējušies nelielas summas investēt ārzonu valstīs vai zonās, tādējādi šo valstu reģistros parādoties kā investori no Latvijas. Latvijas investīcijas oficiāli uzrādītas desmit ārzonu valstīs, lai gan, pārsvarā no Latvijas šajās valstīs un zonās investētā naudas summa ir ļoti minimāla.
Lielākā summa no Latvijas 2000.gadā ir Libērijā investētie 10,7 miljoni latu operācijām ar nekustamo īpašumu, savukārt mazākā summa ir 100 000 latu, kuri 2007.gadā investēti Panamā, šajā gadījumā gan nav klasificēts šis investīcijas darbības veids.
2007.gadā reģistrēta arī 7,2 miljonu latu liela investīcijas Britu Virdžīnu salās, šī nauda esot nonākusi vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē. Turpmāko četru gadu laikā tās apjoms gan pakāpeniski samazinājusies - līdz 5,2 miljoniem latu 2011.gadā. Par šīs investīcijas nonākšanu reālā uzņēmējdarbībā gan skeptisks ir ofšorkompāniju dibināšanas biznesā strādājošā ”LowTaxCompany.com" pārstāvis.
”Es teiktu, ka, ja Latvija investēja 7,2 miljonus Britu Virdžīnu salās, tad 7,2 miljoni ir ofšoros. Britu Virdžīnu salās latviešiem nav ko darīt. Britu Virdžīnas ir pludmale, tas ir kūrorts, kur cilvēki brauc ar savām jahtām, tā ir nodokļu paradīze, tur ir ļoti dārgas viesnīcas - 500 eiro naktī. Tur investēt nav ko, ja jums nav 640 miljoni, tur cilvēki peldas savā naudā."
Centrālās bankas apkopotie dati arī liecina, ka 2005. un 2008.gadā Latvija attiecīgi 0,5 miljonus un 4,6 miljonus latu investējusi Antigva un Barbuda valstīs, kuras arī atrodas Karību jūrā, Virdžīnu salu un Dominikānas Republikas apkārtnē. Kā darbības veids šim investīcijām norādīts transports, sakari un glabāšana, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu.
Eksperti ir pārliecināti, ka šie skaitļi ir tikai aisberga redzamā daļiņa, jo kopējais Latvijas naudas apjoms, kas aizplūst uz šīm teritorijām, noteikti ir daudz lielāks. Tiek pieļauts, ka daļa no šiem Latvijas ”investoriem" ārzonu teritorijā varētu būt ”nezinīši", kuri vai nu nav sapratuši vai arī nav pietiekami informēti, ka naudas plūsmu var organizēt arī savādāk. Tāpat starp šīm oficiālajām investīcijām noteikti esot atrodams kāds ”no pa visu pasauli izmētātajiem latviešiem", kurš uz vietas nodarbojas ar biznesu (piemēram, kādā apkalpojošajā sfērā) un tāpēc ir oficiāli reģistrējis savas darbības. Bet, piemēram, Panamā, Kiprā un Antigvā bieži vien Latvija kā investors parādās brīžos, kad tur tiek reģistrēts kāds kuģis.
Andoras Firstiste 1
Angilja 9
Apvienotie Arābu Emirāti 12
Bahamu Salu Sadraudzība 9
Beliza 91
Bermudu salas 5
Britu Virdžīnu salas 165
Dominikas Sadraudzība 8
Džērsija 13
Gibraltārs 25
Gērnsija 71
Honkonga 17
Jordānijas Hāšimītu Karaliste 7
Kaimanu salas 9
Kostarikas Republika 2
Libānas Republika 38
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru