otrdiena, 2012. gada 23. oktobris

Krugmans par Latviju: kas ir šī ekonomika, kuras reālais IKP ir 15% zem pirmskrīzes līmeņa?


Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.
Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.
«Cilvēki, man turpina norādīt, ka Latvija ir ekonomikas brīnums [..],»  pauž P. Krugmans, kā pretargumentu piedāvājot grafiku ar Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes līkni, kurā par pamatu (100 punktiem) pieņemts pirmskrīzes IKP apjoms, un bezdarba līmeņa svārstības.
«Kas tad patiesībā ir šī ekonomika, kuras reālais IKP aizvien ir 15% mazāks par pirmskrīzes maksimumu un kuras bezdarba līmenis aizvien ir deviņus procentpunktus virs pirmskrīzes līmeņa?» jautā Nobela prēmijas ekonomikā laureāts, piebilstot, ka labāk ir piedzīvot mērenu izaugsmi nekā nekādu izaugsmi, tomēr «šis pavisam droši nav  gadījums, kad jāatkorķē šampanietis».
Jau rakstīts, ka P. Krugmans centies atspēkot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pausto par Latviju kā veiksmes stāstu arī iepriekš. P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav bijusi viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu», un P. Krugmans centies pierādīt savu pozīciju, izmantojot Latvijas ekonomikas analīzi un cenšoties pierādīt, ka Latvija nav veiksmes stāsts. Iepriekš slavenais ekonomists paudis: «Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus?»
Jau vēstīts, ka 2008. gadā P. Krugmans Latviju nodēvēja par «nākamo Argentīnu» tādējādi paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots. Savā blogā P. Krugmans vairākkārt norādījis, ka Latvijas un Igaunijas sasniegumi ir pārvērtēti. Par Latvijas «veiksmes stāstu» ironisku animācijas īsfilmu radījis arī Pulicera prēmijas laureāts.
P. Krugmana līdzšinējie izteikumi izraisījuši sašutumu Igaunijas prezidentā Tomasā Hendrika Ilvesā, kas būdams aktīvs mikroblogošanas Twitter lietotājs, tajā raidījis vairākus asus izteicienus P. Krugmanam. Cits ekonomists – Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā pārstāvis Anderss Oslunds (Anders Aslund) izteicis versiju, ka P. Krugmans «apvainojies uz Baltijas valstīm», jo tās nav piepildījušas viņa prognozes, piemēram, Latvija nav bankrotējusi, un sīki iztirzājis Latvijas ekonomikas kāpumus un kritumus. Latvijas «veiksmes stāstam» pievērsies arī laikraksts Financial Times. Savukārt Sabiedriskās domas pētījumu centra šā gada pavasarī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata krīzes pārvarēšanas ceļu par nepareizu un valstij postošu, kamēr 19% aptaujāto domā, ka Latvijas krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi, un tās izvēlētais ceļš esot bijis ļoti labs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru