pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Kam patiesībā šis bijis īstais «veiksmes stāsts»



PVN samazinājums par vienu procentu šī gada 1. jūlijā bijis daudz izdevīgāks bagātiem cilvēkiem, kuri iegādājas dārgas mantas, nevis maznodrošinātajiem, kuriem nodokļu atlaides būtu visvairāk nepieciešamas.
Tādi ir TV3 raidījuma «Nekā personīga» secinājumi, izvērtējot PVN likmes samazināšanu no 22% uz 21%. Latvijā vēl aizvien ir augstākais PVN starp Baltijas valstīm.

Samazinājums par vienu procentu ir pārāk mazs, lai ietekmētu pārtikas cenas. To skaidri apliecina arī neliels pārtikas veikaliņš Rīgā uz Melnsila un Kuldīgas ielas stūra. Veikala īpašnieks salīdzina pārtikas produktu cenas pirms PVN samazinājuma un pēc. «Talsu krējums» 30.maijā maksāja 86 santīmus, tieši tikpat tas maksā pašlaik. Paciņa piena, kas augustā maksāja 69 santīmus, tagad maksā pat dārgāk 72 santīmus.

Arī lielveikalu cenas nebūt neuzrāda kritumu. Tā, piemēram, «Rimi» paciņa piena 18. jūnijā maksāja 57 santīmus. Tikpat tā maksāja 2 jūlijā un maksā arī šodien. Arī kefīra cena 54 santīmi par litru nav mainījusies. Par pieciem santīmiem lētāka kļuvusi torte «Cielaviņa». No 6,98 jūnijā uz 6,89 tagad.

«Maksimā» «Spilve» mērce «Uzkodām» kā jūnijā maksāja 1.33 – tāpat maksā arī šodien. Nedaudz kritusi cena veļas pulverim «Tide Alpine» no 4,09 santīmiem par iepakojumu uz četriem latiem pieciem santīmiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka daudzām precēm cenas, salīdzinot ar jūniju, vidēji pat pieaugušas. Piemēram, cīsiņiem, dārgāka kļuvusi rudzu-kviešu maize, griķi, kviešu milti, rupjā sāls. «Rimi» un «Maxima» kameras priekšā cenu izmaiņas pēc PVN samzinājuma nevēlējās komentēt, savu viedokli uzticot Latvijas pārtikas tirgotāju asocācijai.

Tās vadītājs Noris Krūzītis uzsver, ka aprēķināts – viena mēneša laikā PVN samazinājums ļāvis kopumā Latvijā pircējiem kabatās atstāt pusmiljonu latu. Taču galvenais pēc viņa domām -  tas devis signālu veikaliem – precēm iespējams cenu samazināt netikai visu laiku paaugstināt.

Savukārt, Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs PVN samazinājumu sauc par neveiksmīgu risinājumu. Tirgotajiem pāreja uz jaunu PVN likmi izmaksāja 8,5 milijonus latu. Viņaprāt tas bija politisks lēmums, lai uzlabotu Mārstrihtas kritērijus un pietuvinātu Latviju eirozonai. Pārtikas nozare no tā neko neieguva. Gluži pretēji - valsts budžets izmeta 50 milijonus latu. PVN samazinājumu pēc viņa domām pamanīja luksus preču pircēji, kuri iegādājas dārgas mantas kā lepnus auto vai motorlaivas. Tur viens procents PVN sastāda vairākus simtus, pat tūkstoti latu.

Finanšu ministrs Andris Vilks nepiekrīt, ka PVN samazinājumu iedzīvotāji neizjūt. Kā piemēru viņš min fiksētos maksājumus, kuros var redzēt pozitīvas izmaiņas. Par 100 kilovatiem elektroenerģijas pamata tarifa jūnijā bija jāmaksā 10,74 - oktobrī par 9 santīmiem mazāk - 10,65.

Finanšu ministrs uzsver, ka daudzu rietumeiropas valstu valdības krīzes ietekmē nespēj samazināt valsts budžeta izdevumus, tādēļ spiestas strauji palielināt nodokļus. Latvijā plānoti tikai nodokļu samazinājumi. Taču uz strauju nabadzības samazinājumu cerēt gan pagaidām nevar.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru