piektdiena, 2012. gada 19. oktobris

Reti kurš izmanto viedtālruņa lietošanas iespējas


No aptaujātajiem interneta lietotājiem-viedtālruņu īpašniekiem Latvijā gandrīz trešdaļa - 30% - atzīst, ka neizmanto mobilās aplikācijas, noskaidrots tiešsaistes dialoga aģentūras CLICK sadarbībā ar H+K Research veiktajā pētījumā. Izteiktāka tendence neizmantot viedtālruņu plašās iespējas ir sieviešu vidū.
Trešdaļa jeb 33% respondentu ir viedtālruņu īpašnieki, no kuriem aktīvāki ir gados jauni cilvēki - vecumā līdz 39 gadiem tos lieto vismaz 40% respondentu. Pārējās vecuma grupās viedtālruņu īpašnieku īpatsvars ir teju divreiz mazāks - vecumā no 40-49 gadiem tos lieto 26% respondentu, bet no 50 gadiem - tikai 21%. Abas dzimumu grupas pārstāvētas vienlīdzīgi visās vecuma grupās, informēja Tiešsaistes dialoga aģentūras «CLICK» digitālo projektu vadītāja Laura Lasmane.

Pētījuma autori apskatījuši arī saistību starp interneta lietotāju ienākumu līmeni un viedtālruņu lietošanu. Grafiks parāda, ka ienākumu grupā līdz 400 Ls mēnesī vidēji trim no desmit respondentiem pieder viedtālrunis. Palielinoties ienākumiem, palielinās arī viedtālruņu īpašnieku skaits - katram otrajam, kurš saņem vairāk kā 600 Ls mēnesī, īpašumā ir viedtālrunis.

Viedtālruņus lieto pat cilvēki ar zemiem ienākumiem

«Šie dati nepārsteidz, jo viedtālrunis tomēr ir salīdzinoši liels ieguldījums - jo vairāk cilvēks nopelnīs, jo brīvāk viņš varēs tādu iegādāties,» rezultātus komentē  Lasmane. «Nedaudz pārsteidza gan tas, ka trīs zemākajās ienākumu grupās viedtālruņu īpašnieku īpatsvars praktiski neatšķiras.»

Liels ir to viedālruņu lietotāju skaits, kas tos lieto jau vairāk kā trīs gadus - teju ceturtā daļa respondentu jeb 24%. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (66%) par viedtālruņu īpašniekiem kļuvuši pēdējo divu gadu laikā.

Ar ierasto tālruņa pamatfunkciju - zvani, SMS, kontakti, kamera - lietošanu aprobežojas aptuveni trešā daļa respondentu, kas ir 30% no viedtālruņu īpašniekiem. Katrs trešais minētās pamatfunkcijas papildina ar līdz 10 dažādām mobilajām aplikācijām.

Visbiežāk lieto interneta pārlūku un ikdienas rīkus

Kā pētījumā noskaidrots, no aplikācijām visbiežāk tiek izmantotas dažādas interneta pārlūkprogrammas, ikdienas rīki (modinātājs, kalendārs, kalkulators u.c.), e-pasta aplikācijas, sociālie tīkli un kartes, navigācijas rīki. Savukārt retāk tiek izmantotas banku un norēķinu aplikācijas, grāmatu un žurnālu lasīšanas rīki un sporta aplikācijas.

«Šāds aplikāciju »popularitātes tops« šķiet loģisks - tas parāda, ka biežāk izmantojam tos rīkus un aplikācijas, kas ikdienā visvairāk arī nepieciešami un atvieglo mūsu gaitas. Bijām gaidījuši, ka lielāks būs fotoaplikāciju lietojums, bet tas gluži saprotami ir vienlīdzīgs ar sociālo tīklu izmantojumu - šie procesi bieži vien ir neatdalāmi, jo ar skaistajām bildēm mēs dalāmies tieši sociālajos tīklos,» skaidro Laura Lasmane.

No sociālajiem tīkliem topā - draugiem.lv

Visbiežāk izmantotā sociālo tīklu aplikācija ir draugiem.lv, kuru savos viedtālruņos izmanto 57% aptaujātie aplikāciju lietotāji. Nedaudz atpaliek Facebook, kuru lieto 51%, taču uz pusi mazāks ir Twitter lietojums - to izmanto ceturtā daļa mobilo aplikāciju cienītāji. Katrs piektais sociālo mediju aplikācijas nelieto nemaz.

Gandrīz divas trešdaļas - 64% - aptaujāto aplikāciju lietotāju izmanto tikai bezmaksas mobilās aplikācijas un nekad tās nav iegādājušies. Savukārt starp tiem, kas iegādājas aplikācijas, manāma ļoti izteikta tendence - pieaugot ienākumu līmenim, pieaug arī aplikāciju pircēju īpatsvars. Ja ienākumu grupā līdz 150 Ls mēnesī aplikācijas iegādājas tikai 16%, tad grupā, kas pelna 401-600 Ls mēnesī, tās iegādājas teju katrs otrais (47%).

Pētījumu veica tiešsaistes dialoga aģentūra CLICK sadarbībā ar H+K Research, 2012. gada oktobrī aptaujājot 1015 interneta lietotājus no visas Latvijas.

CLICK ir mūsdienīga tiešsaistes dialoga aģentūra, kas saviem klientiem piedāvā gan sociālo mediju kontu uzturēšanas pakalpojumus, gan arī kampaņu veidošanu jebkurā no sociālajiem tīkliem - no idejas līdz realizācijai, kā arī progresīvus teorētiskos un praktiskos sociālo mediju treniņus.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru