pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

Ekonomists: neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē


«Zinu, ka Latvija kopumā droši dodas virzienā, lai 2014. gadā iestātos eirozonā. Par to esmu nobažījies, jo domāju, ka eirozonā tomēr nevajadzētu stāties,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
«Mums tajā iestāties ir bīstami, jo redzu, ka visas tās valstis, kuras bijušas nabadzīgas, līdz iestājās eirozonā, no sākuma piedzīvo tādu kā strauju uzplaukumu, kas bāzēts patēriņa kāpumā. Ieplūst nauda, cilvēki priecīgi, ka var vairāk tērēt, bet šis «uzplaukums» agrāk vai vēlāk beidzas ar krīzi. Cenas pieaug, uzņēmumi zaudē konkurētspēju, un valsts ilgtermiņā ir zaudētāja. Tā ir noticis ar visām nabadzīgajām valstīm, kas ir iestājušās eirozonā. Šobrīd neredzu skaidras atbildes, kā novērst to, ka arī Latvija nebankrotē pēc iestāšanās eirozonā,» skaidrojis ekonomists.

«Es nepiekrītu idejai, ka, tikai ievērojot fiskālo disciplīnu, var saņemt laimes smaidu. Gluži otrādi. Redzu, ka tās valstis, kuras nabadzīgas iestājās eirozonā un ievēroja fiskālo disciplīnu, atrodas dziļā krīzē. Piemēram, Spānija pēc iestāšanās eirozonā samazināja kopējo parādu no 60% līdz 40% no IKP, kas ir būtisks samazinājums. Viņiem bija ļoti minimāli budžeta deficīti un atsevišķos gados budžeti tika veidoti pat ar pārpalikumu, bet tas neglāba viņus no krīzes.
Spānija bija ļoti disciplinēta valsts, un arī pārējās šodien krīzi izjūtošās valstis, izņemot Grieķiju, bija fiskāli disciplinētas. Problēma bija citur. Problēma bija tā, ka cenu līmenis šajās valstīs pieauga pārāk strauji, padarot tās nekonkurētspējīgas. Šīm valstīm nebija nekādu mehānismu, kā apstādināt šo cenu pieaugumu. Pēc iestāšanās eirozonā valstis kļuva nekonkurētspējīgas nevis tāpēc, ka valdības tērēja pārāk daudz, bet gan tāpēc, ka privātie tērēja pārāk daudz,» uzskata J. Ošlejs.
«Šobrīd mēs Latvijā darām to, ka valsts tiešām ir sabalansējusi savu budžetu un iztrūkums ir ļoti mazs, bet preču un pakalpojumu kopējais iepirkums ir lielāks, nekā mēs spējam eksportēt. Starpību mēs aizņemamies vai to mums uzdāvina. Tas arī noveda Dienvideiropu līdz krīzei. Arī Latvija šobrīd dzīvo uz aizņēmumiem un dāvinājumiem,» Neatkarīgajai teicis ekonomists.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru