pirmdiena, 2012. gada 22. oktobris

Dombrovskis bažījas, ka Latvija var zaudēt 380 miljonus latu



Nedrīkst manipulēt ar nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozēm vai budžeta deficīta līmeni, jo tas var likt Latvijai desmit gados parādu atmaksas procentos pārmaksāt 380 miljonus latu. Tā šodien Saeimā debatēs par valsts budžeta konceptuālu atbalstīšanu pirmajā lasījumā sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Premjers uzrunā Saeimas deputātiem pieminēja gan atbalstu ģimenēm, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, gan arī panākumus algu celšanas jautājumā, gan arī atgādināja par Latvijas saistībām pret starptautiskajiem aizdevējiem un tuvākajos gados gaidāmajiem nozīmīgajiem pasākumiem, kam arī ir nepieciešams paredzēt finansējumu.

Viņš atkārtoti atgādināja, ka 2014.gadā un 2015.gadā valstij būs jāveic parāda pārfinansēšana par miljardu latu gadā. Ja jaunā aizdevuma procentu likme būs 5%, nevis 4%, tad gadā Latvija pārmaksās 38 miljonus latu, bet desmit gadu laikā 380 miljonus latu. Tāpēc nedrīkst manipulēt ar nodokļu ienākumu prognozēm, budžeta deficīts jāsamazina līdz jau paredzētajiem 1,4% un to nedrīkst pacelt uz 1,5% vai 1,6%, akcentēja valdības vadītājs.

«Jebkura atkāpšanās no budžeta deficīta mērķiem vai ieņēmumu prognožu nepamatota manipulēšana no finanšu tirgu puses tiks viennozīmīgi uztverta kā Latvijas atkāpšanās no savām saistībām un radīs bažas par Latvijas spēju nodrošināt finanšu stabilitāti,» sacīja valdības vadītājs.

Premjers norādīja, ka valstī turpinās stabila izaugsme un šogad plānots arī iekšējā pieprasījuma pieaugums, kas norāda, ka iedzīvotāju pārliecība par ekonomisko situāciju ir kļuvusi stabilāka un optimistiskāka.

Dombrovskis arī aicināja saprast, ka ekonomikas izaugsmei un ar to saistītajam labklājības pieaugumam jēga ir tikai tad, kad tas kalpo visas sabiedrības interesēm. Pieminot pēdējās tautas skaitīšanas datus, viņš uzsvēra, ka nekavējoties ir jāaptur negatīvas demogrāfiskās un emigrācijas tendences.

Tajā pašā laikā Dombrovskis aicināja būt reālistiskiem, jo visā pasaulē un Latvijas galvenajos eksporta tirgos joprojām valda neskaidrība par attīstību nākotnē. Viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir tests Latvijas politiskās sistēmas briedumam, nepārdodot vēlētājiem īstermiņa labumus uz valsts ilgtermiņa izaugsmes rēķina. «Tests tam, vai spēsim būt atbildīgi un domāt ilgtermiņā, vai arī paļausimies eiforijai un priekšvēlēšanu populismam. Tests tam, vai domāsim par stabilu valsts attīstību, vai arī, tikko pārvarējuši iepriekšējo krīzi, tūlīt atkal kāpsim uz fiskālās «gāzēšanas līdz grīdai» grābekļa,» uzskaitīja politiķis. Viņaprāt, šis budžets ir apliecinājums tam, ka valsts ir atgriezusies pie normāla darba un dzīves ritma.

Kā ziņots, Saeima šodien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā konceptuāli lems par 2013.gada valsts budžeta projektu.

Tāpat Saeima skatīs vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam projektu, kā arī budžetu pavadošos 28 likumprojektus.

Jau ziņots, ka prioritārajiem pasākumiem un jaunām politikas iniciatīvām 2013.gadā valsts pamatbudžetā plānots piešķirt papildu finansējumu 146,84 miljonu latu apmērā.

Latvijas kopbudžeta ieņēmumi 2013.gadā plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi - 5,82 miljardi latu. Kopbudžetu veido pamatbudžets, sociālais budžets, atvasinātās publiskās personas un pašvaldību budžets.

Vispārējais valsts budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7% apmērā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru