«Šeit pat īsti nav, ko daudz runāt. Visi redzēja spēli - tā, mūsu izpildījumā, bija briesmīga,» skarbs ir Daugaviņš. «Sākumā ilgi turējās rezultāts 0:0, bet mēs tā reāli neko neparadījām. Visa vaina ir tikai galvās. Nu nevar tā būt, kad tu met, bet nevari iemest vai kaut kur neveicas, un ir jāmeklē kaut kāds veiksmes trūkums!»
«Es pat nezinu, ko darīt. Kā lai tiek ar šo situāciju galā? Visi it kā darām to, kas paredzēts, bet nu neiet. Mēs nemākam izmantot savus momentus. Un tas jau velkas neskaitāmas spēles. Ir iespējas, bet mēs tās neizmantojam. Ir ļoti grūti pateikt, kāpēc tas tā ir. Ja zinātu, tad jau laikam tādas situācijas nebūtu,» norāda uzbrucējs.
«Protams, ar tik sliktu spēli pie uzvaras netikt. Rezultāts turējās ilgi pa nullēm, bet tad viņi iemeta un viss. Rokas nolaidās, pilnībā visi emocionāli salūzām. Spēle tad arī tika zaudēta. Mums šodien Jučers vairākas reizes glāba vārtus, bet, ja pārējā komanda nepalīdz vārtsargam, tad arī viņš nevar izvilkt visu,» secina Kaspars.
«Laika zona šeit nav vainīga. Mēs paši. Kā jau teicu - viss ir mūsu galvās. Laika zonu spēles laikā tu nejūti, bet spēlē hokeju. Viss ir pārliecības trūkumā. Mēs paši vienkārši sev neticam,» piebilst Daugaviņš.
«Mums vairāk nav, ko zaudēt. Nākamajā spēlē ir obligāti jāgūst vārti un obligāti jāuzvar. Nav citu variantu. Ja atkal zaudēsim būs... būs baigā trubā. Lai arī pretī būs Edža [Edgars Masaļskis], mēs nevaram atļauties kaut ko šķirot. Ir jāgūst vārti. Esam kopvērtējuma lejasgalā. Ir jāizcīna uzvara. Tā varētu mūs emocionāli pacelt. Šobrīd visi ir tāda nesaprašanā, kāpēc nevar izmantot izdevības,» saka hokejists.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru