«Kanādieši vienmēr bijuši slaveni, ka nepadodas, bet šeit laikam ir tāds faktors, ka tas atkarīgs no katra individuāli. Cik viņš atbildīgi pieiet spēlei. Nevar pārmest, ka viņi necīnās. Puikas grib uzvarēt, bet... Pašatdeve un viņu pienesums nav maksimālie. Tāpēc arī sūkstāmies, ka «Dinamo» nesanāk šis un nesanāk tas, bet treneri viņiem uzticas un dod iespēju. Acīmredzot katram iekšā ir šis velniņš, kas neļauj līdz galam izpausties un nedod gandarījumu par spēli. Spēle viņam vairs nedod prieku, bet hokejs bez prieka, ja negūsti baudu no tā, rada ļoti lielas psiholoģiskās bedres. No tām ir ļoti grūti tikt ārā. Tās ir jāpārvar ar nenormālu savu gribasspēku, ar darbu – jāiet un jāstrādā,» intervijā «Sporta avīzei» par leģionāriem saka Cipruss.
Hokejists teic, ka svarīgi ir katram spēlētājam dot savu artavu komandas spēlē, arī tiem spēlētājiem, kuri iepriekšējās sezonas nav bijuši starp rezultatīvākajiem.
«Es neredzu problēmas spēlētāju komplektācijā, bet jautājums ir, cik viņi ir lietderīgi, vai viņi dara to, ko treneri prasa. Ja mēs zinām, ka Aleksandrs Žirū ir ņemts kā metējs un snaiperis, tad arī gribas to redzēt. Jā, viņš ir iemetis savas piecas ripas, bet tas nav tas pienesums, kas komandai dotu impulsu un rezultātu. Ir svarīgi, lai katrs spēlētājs dotu savu ieguldījumu, un nav būtiski, vai viņš ārzemnieks, vai vietējais. Arī mūsējie pa šiem gadiem ir norūdījušies KHL. Varbūt mēs gribam redzēt lielāku trešās maiņas ieguldījumu, bet, ja spēle gadu pēc gada nemainās un viņi pieturas pie savām trim – piecām ripām sezonā, tad rodas jautājums, kāpēc netiek sperts solis uz priekšu. Lai mēs redzētu kaut kādu izaugsmi Gintam Meijam vai Andrim Džeriņam, kuri «Dinamo» spēlē piekto un ceturto sezonu. Mēs viņus tā arī uztveram: kā trešo maiņu, kas dod iespēju atpūsties pirmajām divām maiņām. Ir jau laiks sevi atvērt un dot būtiskāku rezultātu.»
Uz jautājumu, vai oktobra beigās «Dinamo» atstās Rietumu konferences pēdējo vietu, Cipruss atbild: «Pēdējā vietā nebūsim, bet no situācijas, kas ir šodien, ir ļoti grūti tikt uz augšu. Es katrā ziņā negribētu redzēt komandu pēdējā vietā. Bet situācija ir sarežģīta, nelabvēlīga, zemāk krist vairs nav kur. Vadībai un visiem kopā jārisina šīs lietas, arī komandai jāmēģina saliedēties un vienoties, ka katrs izdara maksimumu.
«Zemāk, kur krist, nav, nu iespējami tikai uzlabojumi. Vai nu mēs esam, kādi esam, vai arī cenšamies iet uz augšu. Čempionātā ir aizvadīta trešā daļa, iepriekšējos gados mums arī visādi gājis, bijušas bedres, bet no šādām situācijām jāmēģina ķepuroties ārā,» uzsver bijušais hokejists.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru