pirmdiena, 2012. gada 24. septembris

Vilks: nedrīkst atlikt eiro ieviešanu un kā strauss nogaidīt līdz likstas eirozonā pāriet


Par spīti pašreiz valdošajai parādu krīzei eirozonā, Latvija nedrīkst norobežoties no Eiropas Monetārās savienības (EMS), atliekot plānoto pāreju uz eiro un kā strauss nogaidot līdz visas problēmas eirozonā atrisinās, šādu viedokli Baltijas Finanšu forumā pauda Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (V).
"Latvija nevar būt kā strauss, kas iebāzīs galvu smiltīs un nogaidīs, kad viss tas pāries. Nevaram palikt ārā un skatīties no malas. Nevaram būt Albānija divi, stāvēt malā un noskatīties," teica Vilks, norādot, ka Latvija daudz un labi gatavojusies pārejai uz eiro, kam ir lielas priekšrocības un kas ir kvalitātes zīmols tām valstīm, kas iestājušās EMS.

Vilks pauda viedokli, ka pēdējo mēnešu tendences liecina, ka situācija eirozonā uzlabojas. "Eirozona un Eiropas Savienība mēģinās sevi labāk regulēt – apsveicama lieta. Process ātrs, bet jautājumi risinās ļoti pragmatiski," teica finanšu ministrs, atzīstot, ka Latvijai nav scenārija gadījumā, ja tā atkal paliek ārpus eirozonas.
Turklāt, ja arī šoreiz – ar 2014.gada 1.janvāri – Latvija nepievienosies EMS, tad tas rada risku neizpildīt Māstrihtas kritērijus turpmāk, uzskata Vilks. "Ja ejam, tad ejam tagad, ja neejam, tad neejam nemaz. Kā mēs varēsim pamatot investoriem lēmumu par eiro ieviešanas atlikšanu."

Pēc ministra sacītā - tām valstīm, kas atliek eiro ieviešanu, kā Lietuva un Bulgārija, iespējams, ir vēlme pagarināt iecerētās restrukturizācijas, "mīkstināt sāpīgākos risinājumus". Latvija, pēc ministra sacītā, ir sabalansējusi savu budžetu un īstenojusi citus pasākumus, lai ieviestu eiro.

Ministrs sacīja: ja Latvija iestāsies eirozonā, tad tās kredītreitings paaugstināsies par divām trim pakāpēm, kas nozīmētu zemākas aizņemšanās izmaksas. Tāpat pieaugtu investoru uzticība, pieaugtu investīcijas un attiecīgi sekotu citi no tā izrietošie labumi, klāstīja Vilks.

Viņaprāt, sabiedrības skepse pret eiro skaidrojama ar pašreiz esošajām negācijām eirozonā. "Daudziem liekas, ka mēs ar savu naudu palīdzēsim [parādos grimstošajām valstīm]," teica Vilks, norādot, ka summas, ko Latvija iemaksās stabilizācijas mehānismā, nebūs lielas – ap 40 miljoniem eiro gadā.

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs diskusijā konferencē, runājot par sabiedrībā valdošo skepsi pret eiro ieviešanu, ieteica "neapstulbināt sevi ar runām Latvija kāpj uz "Titānika"". "Tā ir visjocīgākā diskusija, ko esmu dzirdējis – vai vajag vai nevajag pievienoties. Eirozona ir apzinājusi savas kļūdas, kaimiņiem igauņiem par trim pakāpēm paaugstinājās reitings," klāstīja Rimšēvičs.

2014.gada 1.janvāris, pēc Centrālās bankas vadītāja sacītā, ir īstais, un pats labākais brīdis eiro ieviešanai un, iespējams, labāka Latvijai vairs nebūs. "2008.gadu palaidām, 2010. gadu - arī. Cerams, 2014.gadu nepalaidīsim," teica Centrālās bankas šefs, nosakot, ka Latvijai ir jāsēžas eirozonas laivā, jo, sēžot pie kopēja galda, ir lielāka ietekme.

Savukārt Igaunijas mediju koncernu "Ekspress Group" īpašnieks Hans Luiks diskusijā par eiro pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu steigties ar eiro ieviešanu.

Luiks norādīja, ka pašreizējā eirozona atšķiras no tās eirozonas, kurai pievienojās Igaunija, un tā turpinās mainīties. Tāpēc būtu labi, ja brīdī, kad Latvijas dalība eirozonā tiks akceptēta, pārrobežu banku uzraudzība jau būtu spēkā.

Igaunijas uzņēmējs akcentēja arī, ka nav iespējams precīzi pareģot eiro likteni, nezinot, kas tieši notiek Spānijas un Itālijas banku bilances atskaitēs, tāpēc, iespējams, nogaidot vēl vienu gadu, situācija būs daudz saprotamāka.

Jau ziņots, ka Latvija gatavojas eirozonai pievienoties 2014.gada 1.janvārī. Saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm Latvija Māstrihtas kritērijus izpildīs jau šomēnes.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru