ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

Prezidents iesaka Sprūdžam mācīties no 'novadu reformas' kļūdām; ministrs apmierināts ar kritiku



Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP) novēlējis ministram ikvienu nākotnes plānu un ieceri balstīt pozitīvā, nevis negatīvā scenārijā, kā arī mācīties no valstī notikušās administratīvi teritoriālās reformas kļūdām. Savukārt pats Sprūdžs atzīmē, ka tikšanās bijusi konstruktīva un tāda bijusi arī Bērziņa kritika, kas, pretēji Lielo pilsētu asociācijas izteikumiem, bijusi argumentēta un “par lietu”.
Kā portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā, Bērziņš ar Sprūdžu ceturtdien pārrunājuši ministra iniciētās reformas pašvaldību darbībā, kā arī valdības rīcības plānā noteikto uzdevumu izpildi. Tikšanās noslēgumā prezidents novēlējis ministram ikvienu nākotnes plānu un ieceri balstīt pozitīvā, nevis negatīvā scenārijā, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi un jau šobrīd pieejamās mācības, kas izriet no acīmredzamām kļūdām mūsu valstī notikušajā administratīvi teritoriālajā reformā.

Kā norāda Preses dienestā, vērtējot ministra aizsāktās aktivitātes virknē jautājumu, kas tieši skar pašvaldību darba organizāciju, Bērziņš atzinis, ka šobrīd pieteikto reformu apjoms prasa daudz argumentētāku skaidrojumu un to sekmīgai ieviešanai būtu jāpanāk samērīgi kompromisi starp visām pusēm, kuras reformas varētu skart.
Tāpat Bērziņš uzsvēris, ka reformu jautājumos būtisks ir ne tikai ministrijas, bet arī visas valdības viedoklis, tādēļ Valsts prezidents plāno Sprūdža iniciatīvas pārrunāt ar Ministru prezidentu jau nākamajā iknedēļas tikšanās laikā.

Savukārt Sprūdžs portālam "Delfi" par šo ieceri izteicās atzinīgi, sakot, ka pats reformas jau prezentējis Nacionālās apvienības frakcijā, lai gan vēl nav par to runājis ar cilvēkiem "Vienotības" frakcijā. Ministrs pauda pārliecību, ka tad, kad diskusija par iecerētajām reformām nonāks konkrētu argumentu fāzē, tad sarunas būs konstruktīvas.

Tāpat Bērziņš ceturtdien arī aicinājis ministru pievērsties iepriekš plānoto uzdevumu veikšanai, tai skaitā, sagatavot teritorijas attīstības plānošanas un zemes pārvaldības normatīvos aktus, kā arī sākt īstenot publisko pakalpojumu sistēmas reformu, kas tieši un pozitīvi ietekmētu iedzīvotājus.

Kā pirmo un svarīgāko uzdevumu, kas nekavējoties jāveic ministram Sprūdžam, Valsts prezidents saredz administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanu, jo jau šobrīd ir vērojama sakarība - jo mazākas pašvaldības, jo vairāk naudas tiek tērēts administratīvajām vajadzībām, bet mazāk sociālo jautājumu risināšanai. Šim izvērtējumam atbilstoši valdības rīcības plānam bija jābūt izdarītam jau 2012.gada 31.augustā.

Apspriežot ministra plānotas reformas detalizētāk, Valsts prezidents akcentējis, ka tiesiskais regulējums attiecībā uz deputātu skaitu un amatu savienošanu var tikt pilnveidots. Valsts prezidents nesaredz pamatojumu priekšlikumam par pašvaldību deputātiem kā pastāvīgā darbā algotiem, kas sevī ietvertu papildu administratīvās izmaksas ne tikai viņu algu celšanai, bet arī darba pienākumu veikšanas nodrošināšanai.

Savukārt Sprūdžs norāda: par viņa iniciētajām pārmaiņām nepieciešama diskusija un "cīņai" jārisinās argumentu līmenī, proti, jāuzvar spēcīgākajiem argumentiem. Ministra arī uzsvēra, ka tā esot gan viņa gan "Reformu partijas" nostāja - "dzīt reformas uz priekšu".

Kā norāda Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā - Bērziņš un Sprūdžs bijuši vienisprātis, ka, ņemot vērā pasaules valstu pieredzi, pašvaldībās ir jāveicina personu līdzdalība pašvaldības iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā.

Prezidents paudis uzskatu, ka referendumus nedrīkstu rīkot par infrastruktūras objektu būvniecību, jo tas var būtiski traucēt konkrēto administratīvo teritoriju attīstību. Par pieļaujamu referenduma jautājumu Bērziņš uzskata pašvaldību domes atlaišanu, ja likumā noteikts pietiekams aizsardzības slieksnis. Tā kā ministrija ir atsaukusi savu sākotnējo likumprojekta piedāvājumu, Valsts prezidents cer uz atkārtotā projekta pilnveidošanu, kuras rezultātam nebūtu principiāli vairāku ministriju un pašvaldību iebildumi.

Pārrunājot ministra vadībā tapušo priekšlikumu Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2020 valsts attīstības vīzijai - „Ekonomiskā izrāviena vadmotīvs: Latvija 2020. gadā - zaļākā valsts pasaulē", Bērziņš bažījies par to, ka šis piedāvājums faktiski paredzētu būtiski samazināt lauksaimniecības subsīdiju apjomu, kas ir pretrunā ar līdzšinējo valdības politiku, kā arī samazinātu nozvejas apjomu piekrastes ūdeņos.

Tāpat Bērziņš aicinājis Sprūdžu kā galveno valsts reģionālās attīstības pamatprincipu noteikt pieeju, ka „publiskie finanšu resursi seko līdzi piesaistītājiem privātajiem resursiem". Šāds princips radītu pietiekamu motivāciju pašvaldībām meklēt un piesaistīt privātās investīcijas. Šāda pieeja sniegtu iespēju atbalstīt attīstību ne tikai NAP noteiktajos attīstības centros, bet arī pašvaldībās, kuras, izmantojot reģionālās priekšrocības, sniedz atbalstu privātās uzņēmējdarbības attīstībai.

Savukārt Sprūdžs tikšanās iznākumu novērtēja atzinīgi, sakot, ka Valsts prezidents bijis tāds kā "labo ideju filtrs" un viņa izteiktie argumenti tiks rūpīgi apkopoti un izvērtēti.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru