ceturtdiena, 2012. gada 6. septembris

Pilsonības likums Saeimā nonāk finiša taisnē



Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, kā arī pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā. Tāpat likumprojekts nosaka pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem, kā arī Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.
Par likumprojektu balsoja 65 deputāti, pret bija astoņi, bet atturējās 19 tautas kalpi. Deputāti priekšlikumus trešajam un galīgajam lasījumam varēs iesniegt līdz 20.septembrim.

Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienojās, ka likumam būtu jāstājas spēkā 2013.gada 1.janvārī, kā arī valdībai līdz tam jāizstrādā nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, lai likumu varētu piemērot arī praksē.
Pilsonības likumprojekta redakcija, kuras sagatavošana Saeimā turpinājās arī vasarā, paredz, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Tāpat dubultpilsonība varēs būt pilsonim, kurš ieguvis ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas rezultātā.

Lemjot par grozījumiem Pilsonības likumā, deputāti arī vienojās, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, komisija atbalstīja priekšlikumu pilsonību piešķirt tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Tāpat likuma grozījumi noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis. Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru