pirmdiena, 2012. gada 10. septembris

Latviju sāk uzskatīt par Ziemeļvalstu Kipru



Daiļas sievietes, profesionāli baņķieri, uzņēmumi, ko var iegādāties par lētu naudu, Jūrmalas priežu aromāts, izcili restorāni un krievu valodas zināšanas - lūk, daži iemesli, kāpēc bijušo PSRS valstu uzņēmēji sāk uzskatīt Latviju par Ziemeļvalstu Kipru, vēsta laikraksts Diena.
Nodokļu sistēma un konfidencialitāte - normas robežās. Viss ir rokas stiepiena attālumā, un nav stundām jāsēž sastrēgumos kā Maskavā uz automaģistrāles MKAD. Gaišākas un tumšākas nokrāsas kapitāla pieplūdums «zelta miljarda» izteiksmē rada šaubas un arī jaunas iespējas, situāciju raksturo laikraksts.

VIP servisa kompānija Vitanna 24 stundas diennaktī nodrošina izsmalcinātas rūpes par topošo māti - pavada viņu jau no mājas sliekšņa, nodrošina privāto menedžeri, transfēru ar luksusauto uz Jūrmalas villu. Līdzīgu uzmanības un VIP harmonijas devu kompānija gatava veltīt arī bērniem un pat sunim. Kamēr vīri pelna naudu, mīļotās sievietes bauda spa pakalpojumus. Tā esot nozare, kas Latvijā ir augstā līmenī un atradusi stabilu klientu loku, skaidro Diena.
Savukārt gidi aizrautīgi stāstot par «Štirlica un Šerloka Holmsa Rīgu», tirgotāji piedāvājot lucīšus, zušus, avenes, kvasu no padomju nostalģijas mucām, mūziķi uzstājoties privātos koncertos. Vairāk darba esot arī augstas klases amatniekiem, nekustamā īpašuma un interjera speciālistiem, protams, advokātiem un citiem konsultantiem.
Baltic International Bank valdes priekšsēdētājas vietniece Nataļja Tkačenko Dienai uzsvērusi - nerezidentu līdzekļu apkalpošana Latvijas ekonomikai bijusi nozīmīga jau ilgtermiņā. «Statistika liecina, ka pat krīzes laikā finanšu pakalpojumu eksports veidoja 1,5-1,7% no IKP. Izaugsme šajā sektorā veicina ekonomikas attīstību - lielāki banku ienākumi nodrošina lielāku peļņu, kas ieplūst tautsaimniecībā samaksāto nodokļu veidā, kā arī, bankām vairāk patērējot vietējos resursus, netieši tiek atbalstīti citu nozaru uzņēmumi. Noguldījumu pieaugums veicina aktīvāku kreditēšanu un investēšanu uzņēmējdarbības attīstībā, kas attiecīgi nozīmē arī lielāku nodarbinātību, vairāk samaksāto nodokļu un Latvijas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos pasaulē.»
FKTK pārstāve Laima Pļaviņa sacījusi: «Latvija ģeogrāfiski atrodas starp austrumiem un rietumiem - NVS valstīm esam tuvākais rietumu kaimiņš, tāpēc šo valstu interešu un naudas klātbūtne šeit ir saprotama.»
No 2008. gada rudens, kad Latviju sāpīgi skāra finanšu krīze, nerezidentu noguldījumi Latvijas bankās kopumā saruka, taču, Latvijas ekonomikai atveseļojoties, jau ar 2010. gada rudeni nerezidentu noguldījumi sāka plūst atpakaļ uz Latviju. Pēdējā gada laikā nerezidentu noguldījumu atlikums Latvijas bankās kopumā audzis par 1,2 miljardiem latu, skaidro laikraksts.

ZAB Lextal partnere zvērināta advokāte Inese Lazdovska skaidrojusi: «Latvijas banku sektoram ir pieredze darbā ar klientiem no bijušās PSRS, un bankas ir gatavas strādāt arī krievu valodā. Un, lai arī pamatoti varētu šķist, ka pēdējo gadu notikumi Latvijas banku sektoram par labu nenāk, tomēr atsevišķiem ārvalstu klientiem ir pārliecība, ka bankas tiek vēl stingrāk uzraudzītas un to nedienas ir neiedomājamas.»

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru