trešdiena, 2012. gada 5. septembris

Latvija globālās konkurētspējas indeksā kāpj par deviņām vietām



Latvijas Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā «Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013» pakāpusies par deviņām pozīcijām - līdz 55.vietai, liecina ziņojums Pasaules ekonomikas foruma mājaslapā. Pērn Latvija ieņēma 64.vietu.
No Baltijas valstīm viskonkurētspējīgā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 34.vietā, gada laikā noslīdot par vienu pozīciju. Arī Lietuva reitingā nokritusies par vienu pozīciju - līdz 45.vietai.

Vērtējot pēc šiem atsevišķajiem faktoriem, Latvijai vislabākā pozīcija ir darba tirgus efektivitātes jomā, kur tā ieņem 27.vietu pasaulē, gada laikā pakāpjoties par 20 pozīcijām.

Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides novērtējumā, pakāpjoties uz 46.vietu, salīdzinot ar 93.pozīciju pagājušā gadā. Augsti novērtēta arī tehnoloģiju pieejamība, kur Latvija ierindojas 38.vietā, bet pēc preču tirgus efektivitātes 47.vietā.

Viszemākais novērtējums saņemts par tirgus izmēru, kur Latvija ieņem 91.vietu pasaulē. Kā lielākie kavēkļi uzņēmējdarbībai Latvijā nosaukti nodokļu likmes, traucējoša birokrātija, apgrūtināta pieeja finansējumam, nodokļu noregulējums un korupcija.

Savukārt Šveice, kas finanšu krīzē palikusi salīdzinoši neskarta, savu līderpozīciju saglabā ceturto gadu pēc kārtas. Otrajā vietā aiz Šveices ierindojas Singapūra, kam seko Somija, Zviedrija un Nīderlande. Reitinga pirmajā desmitniekā ierindojas arī Vācija, Lielbritānija, Honkonga un Japāna.

ASV sarakstā ieņem septīto vietu, ceturto gadu pēc kārtas indeksā slīdot uz leju.

Pavļuts: Latvijai jāiekļūst starp 40 konkurētspējīgākajām

Latvijai nākamajos gados jāiekļūst starp 40 pasaules konkurētspējīgākajām valstīm, norādīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pavļuts atgādināja, ka Latvija 144 valstu konkurencē Pasaules ekonomikas foruma (WEF) publiskotajā «Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013» pakāpusies par deviņām vietām - no 64.vietas 2011.gadā uz 55.vietu 2012.gadā, bet vēl 2010.gadā Latvija atradās 70.vietā. «Lai arī šajā novērtējumā vēl iepaliekam saviem tuvākajiem kaimiņiem - Igaunijai un Lietuvai, tomēr esam spējuši konkurētspējas novērtējumā pārliecinoši kāpt uz augšu,» sacīja ministrs.

Viņš uzsvēra, ka vienmēr gribas būt vēl labākiem un sasniegt izcilākus rezultātus, tomēr jānovērtē un jāpriecājas arī par sasniegto, kas prasījis aktīvu gan Ekonomikas ministrijas, gan citu iesaistīto pušu darbu.

«Jaunākajā indeksā Latvijas būtiskākie uzlabojumi ir novēroti tādos konkurētspējas rādītājos kā makroekonomiskā vide, veselība un vispārējā izglītība, preču un darba tirgus efektivitāte, kā arī tehnoloģiskā attīstība. Vienlaikus viens no lielākajiem Latvijas kritumiem ir augstākās izglītības un apmācību, kā arī inovācijas rādītājos, kas apliecina, ka ir mērķtiecīgi jāveic reformas šajās jomās, lai Latvija spētu jau nākamo trīs līdz četru gadu laikā iekļūt 40 konkurētspējīgāko valstu vidū,» sacīja Pavļuts.

Solis uz priekšu ir sperts

Lai arī ir sperts nākamais solis Latvijas konkurētspējas uzlabošanā, gan Globālās konkurētspējas indeksa jaunākais ziņojums, gan Latvijas konkurētspējas novērtējums 2011.gadā, pēc ekonomikas ministra domām, ir identificējis vairākas Latvijas konkurētspējas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, izstrādājot un piedāvājot politikas rīcību gan Nacionālajam attīstības plānam, gan nozaru ministriju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos.

«Valsts pārvaldes institūcijām ir jāturpina pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un tiesu sistēmas darbības efektivitātei, savukārt uzņēmējiem no savas puses ir jāveic lielāki ieguldījumi preču un pakalpojumu ražošanas produktivitātē un attīstībā, kā arī darbinieku prasmju paaugstināšanā,» uzsvēra Pavļuts.

Reitings veidots pēc WEF aprēķinātā valstu konkurētspējas indeksa, kurā izmantoti gan publiski pieejamie dati, gan biznesa līderu aptaujas. Indeksa tapšanas gaitā aptaujāti vairāk nekā 15 000 biznesa līderu 144 pasaules valstīs.
Konkurētspējas indeksa aprēķināšanā izmantotas 12 kritēriju grupas, kas izvērtē katras valsts institūcijas, infrastruktūru, makroekonomisko stabilitāti, veselības aprūpi un pamatizglītību, augstāko izglītību un pieaugušo apmācību, preču tirgus efektivitāti, darba tirgus efektivitāti, finanšu tirgus attīstības pakāpi, tehnoloģiju attīstību, tirgus lielumu, biznesa attīstības līmeni un inovācijas.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru