trešdiena, 2012. gada 5. septembris

Lato Lapsa: Lāga onka - prezidents nulle



Grūti pateikt, kurš otrdien izskatījās dīvaināk - Valsts prezidents, kurš pēc krāšņā burkšķa TV kameras priekšā izklāstīja savu ģimenes aizstāvības stratēģiju, vai par valsts galvas nīgrajiem vārdiem "šokētie", paši sevi par "politikas ekspertiem" dēvējošie ļaudis un dažs labs histēriskāks medijs, kas vārdos "čali, pa galvu vajag" spēja saklausīt "rupjas lamas".
Protams, jokaina radība ir tāds prezidents, kura padomnieki publiski izsludina laiku, kad - citēsim precīzi - "sakarā ar dēla skolas gaitu sākumu Valsts prezidents ar ģimeni piedalīsies šim notikumam veltītajos svinīgajos pasākumos", bet kurš pats, izreklamētajā pasākumā ieraudzījis TV kameru, sāk purpināt kaut ko par sišanu. Jāprasa - ko tad tu, onka, tā aizgūtnēm līdi tajā amatā, ja tev ģimenes diskrētais šarms pāri visam? Nesaprast, ka prezidenta postenis ir caurcaurēm publisks, - nu, atvainojiet, nevar būt tāds naivums šādos gados. Bet, ja kādā konkrētā gadījumā nevēlies publicitāti, tad nevis nīgri bubini, bet izvēlies profesionālāku preses sekretāri,

Taču tikpat dīvainas radības izrādījās arī, šķiet, taisnā ceļā no Smoļnija augstdzimušo jaunavu institūta sola nākušie mediju pārstāvji, kuri vecišķajā purpulēšanā saklausīja "rupjas lamas", un kā veca nauda nodeldētie "politikas eksperti", kas, šķiet, visu līdzšinējo apzinīgo mūžu pavadījuši kā Diogēna kaimiņi, kuri gan atšķirībā no vecā labā grieķu filozofa no savas latviskās unikalitātes mucas degunu ārā tā arī līdz šim nebija pabāzuši, - jo vai nu citādi spētu neko nezināt par visām tām jautrajām jampampībām, ar kurām pasauli iepriecina te vienas, te otras valsts vadītājs un kuru vidū Bērziņkunga tēvēurkšķis tāds kusls vaids vien ir.

Ar vārdu sakot, nepārspīlēšu, apgalvojot, ka vienīgais, kuram par pa galvu solīšanas incidentu tiešām vajadzētu uztraukties, ir visu "pirmā septembra" putru reāli ievārījusī prezidenta preses sekretāre. Protams, ne šodien, ne rīt viņa vēl nekļūs par pirmo preses sekretāri, kura ar skandālu atvadījusies gan no premjera, gan prezidenta preses cilvēka krēsla. Taču, pazīstot prezidenta Bērziņa gadu desmitos iemīļoto, padomju nomenklatūras skolā apgūto praksi šādas lietiņas nokārtot paklusām un, vēlams, ar citu cilvēku rokām, taču pilnīgi nenovēršami, ir skaidrs: ja vien Krapānes kundze steidzami neizmanīsies kādā veidā demonstrēt savu absolūto lojalitāti un nepieciešamību "savam prezidentam", viņas dienas "pilī" (tagad jau Melngalvju namā) tuvāko mēnešu laikā ir skaitītas.

Tātad varētu domāt - lai nu tā Krapāne nervozē, bet mums ta kas. Ja tā paskatās un pavērtē, savā ziņā pat simpātisks tas prezidents, visu kopā liekot, sāk izskatīties - arī "čaļu sišanas" sakarā. Atšķirībā no Lilitas ar dzīvesbiedru no tualetes uz virtuvi ar bākugunīm un sirēnām nekursē. Algu visu laiku kaut kam jaukam atvēl. Izskatījās tāds raudulīgs, bet, redz, var arī kādu biezāku vārdu pateikt. Nu, jā, tā prihvatizatora un Eiropas naudas, teiksim nu atklāti, pat ne īsti likumīgās nozagšanas pieredze - bet kam nu negadās, tak jau viens no mūsējiem arī šajā ziņā. Ar vārdu sakot, tīri nekas onka, kam pulvera pulvernīcās neko lāga vairs nav palicis, taču varēja būt sliktāk.

Taču nelaime tā, ka šis vecišķais amatieršovmenis ir ielikts par Latvijas Valsts prezidentu. Un arī jāvērtē diemžēl pirmām kārtām nevis, tā sacīt, garajā un auglīgajā mūžā apgūto brunču, baismās trīcošo nekauņu - žurnaļugu skaits vai kaut kas cits cilvēciski jauks un sirdi sildošs, bet gan tas, ko šis te kungs savā postenī tajā pavadītā gada laikā reāli ir izdarījis savai un mūsu valstij. Un ar to ir, maigi izsakoties, slikti. Precīzāk - vienkārši nekā.

Lai šī te nesanāktu tāda nejauka nomelnošana, varu ieteikt vienkāršu eksperimentu - pamēģiniet atminēties vismaz trīs valstiski atbildīgus un drosmīgus Andra Bērziņa lēmumus, risinājumus, ieteikumus, iniciatīvas vai kaut ko tādu. Nevis to, kā viņš runā angliski, ziedo naudu skolām vai burkšķ uz TV operatoru, - tas attiecas uz onku Bērziņu. Bet to, kas attiecas uz valsts galvu Bērziņu.

Kaut kā nevarat? Lūk, arī es nevaru, kaut gan neesmu aprobežojies tikai ar nelielu atminēšanos vien, tā vietā kārtīgi pabraukājot pa ziņu aģentūru arhīvu lentām. Viss, ko var atrast prezidenta Bērziņa izpildījumā, ir - "ir jārisina", "ir jāapspriež", "ir jāsāk", "ir jāveido". Un tā tālāk, un tā tālāk. Neviena skaidra lēmuma, neviena paša izteikta risinājuma. Nekā.

Nepilsoņu jautājums - ko par to saka valsts galva? "Ir jārisina", "varētu aizsākt tā risināšanu", kas varētu "iziet no kaut kādām likuma maiņām". Bet kas tieši? Par to valsts galvam nekas nav sakāms.

Valsts politiski administratīvās sistēmas pārmaiņas? "Ir jāveido pavisam jauna politiski administratīvā sistēma, vecā ir jāmaina pašos pamatos." Bet kas tieši? Kāds ir valsts galvas skatījums? Kaut kas par deputātu daudzuma atbilstību iedzīvotāju skaitam, bet "aicināšu ekspertus izvērtēt," - un klusums jau vairāk nekā pusgadu.

Demogrāfija un izglītība? "Latvijā nekā cita kā izglītība nav." Ko, ko, kas tas par Delfu orākula cienīgu domugraudu? Kāpēc nepateikt, kā tieši valsts galva pats redz (ja redz) šo problēmu risinājumu? "Ilglaicīgs risinājums Latvijas izaugsmei ir izglītība, lai veicinātu jauniešu konkurētspēju Eiropas darba tirgū," - tāds, lūk, risinājums.

Valodu jautājums? Pirmsreferenduma nožēlojamā mīcīšanās un nespēja savai tautai skaidri izteikt prezidenta viedokli vēl labā atmiņā: "Esmu cilvēks, kas domā un vērtē. Es rīkošos, kā tajā brīdī uzskatīšu par vajadzīgu. Lai katrs rīkojas, kā grib..." - šausmīgi nav tas, ka prezidents uzburkšķ TV operatoram, bet šausmīgi ir tas, ka valsts galva valstij svarīgā brīdī nespēj pateikt neko vairāk kā šo te.

Šo bēdu leju varētu aprakstīt vēl un vēl. Kā atceramies, laikā, kad Lembergs un Co. izvilka Bērziņkungu kā trusīti no cepures, tika gavilēts - o, cik lieliski valstij noderēs viens kārtīgs tautsaimnieks prezidenta amatā! Bet kur ir kaut viena izcilā tautsaimnieka tautsaimnieciskā ideja vai risinājums - ja, protams, neskaita HES ideju, kas tautās tika palaista, ne ar vienu nekonsultējoties un nepainteresējoties ne par kādiem praktiskiem aprēķiniem? Nu, kā jau izcilam tautsaimniekam pienākas...

Un tas ir tas, par ko vajadzētu uztraukties ne jau tikai politikas ekspertiem vien, - par to, ka mūsu valsts vadītāja krēslā, pateicoties politiskajam tirgum, sēž lāga onka, kas gan neapšaubāmi labi apguvis padomju nomenklatūras karjeras skolas gudrības un prihvatizācijas viltībiņas, taču ir pilnīga nulle kā valsts galva.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru