otrdiena, 2012. gada 11. septembris

Ierobežojot uzņēmumu reģistrācijas krāpniekus, varot nākties ciest visiem



Fiktīvo uzņēmumu reģistrācijas, reiderisma, viltotu dokumentu un parakstu viltošanas iespēju mazināšanai bez juridiskiem šķēršļiem varot tikt piedāvāta dokumentu iesniedzēju fiksēšana.

Tādu iespējamu ainu pēc Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās nozaru padomes sēdes varēja izlobīt no salīdzinoši skopajām atbildēm, jo Iekšlietu ministrijas pārstāvji kategoriski iebilda pret masu mediju klātbūtni šajā sēdē. Tas tika pamatots ar to, ka Iekšlietu ministrijas priekšlikumi «vēl esot pārāk jēli». Pēc vairāk nekā pusotru stundu garas diskusijas Iekšlietu ministrijas pārstāvji, pametot sanāksmi, tikai attrauca: nekāda vienošanās nav panākta. To apliecina arī komerctiesību ekspertu atbildes pēc šīs sēdes.

«Valdības deklarācijā tiek runāts par administratīvā sloga samazināšanu, bet otrs ne mazāk svarīgs pīlārs ir uzņēmējdarbības vides drošība, taču visa diskusija bija par sabalansēšanu,» secina Ārvalstu investoru padomes Latvijā tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis. Viņš atzīst, ka Tieslietu ministrijas sagatavotie priekšlikumi veicina uzņēmējdarbības vides drošumu, palielinot prasības iesniedzamajiem dokumentiem, taču būtiski nepalielina administratīvo slogu.

«Apsveicami, ka policija startē ar daudziem priekšlikumiem, no kuriem daļa ir pat ļoti diskutabli,» tā M. Vainovskis vērtē policijas ierosinājumus fiktīvo apkarošanai, taču sīkākos komentāros neielaižas. «Ārvalstu investoru padome uzskata, ka viena no galvenajām bažām ir par izrakstiem - kad UR tiek iesniegts izraksts it kā no notikušas dalībnieku (akcionāru) pilnsapulces, kuru apliecina persona, kura konkrētajā sapulcē pat nav piedalījusies,» tā M. Vainovskis.

Viņaprāt, loģiski būtu, ja šo izrakstu parakstītu visas personas, kuras konkrētajā sapulcē ir piedalījušas - gan šīs sapulces vadītājs, protokolētājs, kā arī persona, kura izraksta pareizību būtu apliecinājusi kā akcionāru pārstāvoša. «Šāda kārtība daļēji mazinātu reiderisma iespējamību,» tā M. Vainovskis.

Tiesa gan, jau tuvākajā laikā Saeima skatīs grozījumus normatīvajos aktos, kuru mērķis ir ne tikai mazināt parakstu viltošanas iespējas - nosakot, ka tie jāapliecina zvērinātam notāram, vai ar drošu elektronisko parakstu, bet arī nepieļaut fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, bomžu un citu deklasētu cilvēku «kļūšanu» par uzņēmumu īpašniekiem un amatpersonām. Joprojām «dzīvs» ir jautājums par to, kas tad īsti ir Uzņēmumu reģistrs - reģistrācijas vai kontrolējošā un vēl jo vairāk represīvā iestāde.

Arī komerctiesību eksperts Aigars Strupišs atzina: normatīvajos aktos ir noteikts, ka UR ir reģistrācijas iestāde un tikai atsevišķos gadījumos ir kontrolējoša iestāde attiecībā, piemēram, uz tiesas nolēmumu izpildi. «Tā ir mūžīgā dialemma - cik tālu UR atbilstoši savām funkcijām un iespējām var kontrolēt lēmumu pieņemšanas faktiskos apstākļus, jo šobrīd UR darbojas kā reģistrējoša iestāde,» tā M. Vainovskis. Viņaprāt, lai šo principu mainītu, vajag mainīt UR funkcijas, finansējumu un arī resursus.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana