piektdiena, 2012. gada 7. septembris

ECB neierobežotā daudzumā pirks parādu mākto valstu obligācijas



Eiropas Centrāla bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien nācis klajā ar bankas sagatavoto eirozonas glābšanas plānu – tas paredz, ka ECB neierobežotā daudzumā iegādāsies parādu nomākto valstu obligācijas ar dzēšanas termiņu no viena līdz trīs gadiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Iegādājoties valstu parādzīmes, ECB plāno atvieglot parādu mākto valstu nastu, samazinot tām aizdevuma izmaksas. Dragi paziņojis, ka, iegādājoties obligācijas, ECB vērsīsies pret valsts parādzīmju tirgus kropļošanu, kuru, Dragi ieskatā, izraisa "nepamatotas bažas".

Viņš arī uzsvēra, ka ECB stingri ievēro savas pilnvaras finanšu stabilitātes uzturēšanā, taču atkal uzsvēra nepieciešamību parādu māktajām valstīm turpināt samazināt budžeta deficītu un reformēt darbaspēka tirgu.
Taču šis plāns stāsies spēkā tikai kopā ar ES topošo Finanšu stabilitātes paktu un ES stabilitātes mehānisma programmu, norādīja Dragi.

BBC nemin, kādu tieši valstu obligācijas ECB iepirks, un kādas būs procentu likmes, taču iepriekš finanšu eksperti norādījuši, ka programma varētu palīdzēt Spānijai un Itālijai. Spānijas valsts obligācijām šogad ienesīguma likme jau sasniegusi starptautiskajos finanšu tirgos par liktenīgo uzskatīto robežu – 7%, bet vēlāk nedaudz sarukusi. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes eksperti un finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka valstij pieņemams parādzīmju ienesīguma līmenis nevar pārsniegt 7%. Ja procentu likme ir lielāka, tad procentu maksājumi kļūst par pārāk smagu nastu valsts budžetam.

ECB arī nolēmusi nemainīt starpbanku procentu likmi, saglabājot to 0,75% līmenī. ECB sagaida, ka eirozonas ekonomika šogad saruks par 0,4%, bet nākamgad izaugsme nepārsniegs 0,5%.

Iepriekš mediju eksperti norādījuši, ka ECB plānojot arī "sterilizēt" aizņēmumus – nodalot, piemēram, Spānijas vai Itālijas obligāciju iepirkumus no citu valstu parādzīmju iegādes, kā arī izņemot no apgrozījuma citu valstu ekonomikās ieplūdinātas summas, lai saglabātu kopējo līdzsvaru.

Jau vēstīts, ka Eiropas dienvidu valstu parādu krīzē vissmagāk cietusi Grieķija, tā saņem palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem, un kopumā aizdevuma summa var pārsniegt 240 miljardus eiro (aptuveni 168 miljardus latu). Pavasarī arī panākta vienošanās ar privātajiem kreditoriem par Grieķijas valsts parāda pārstrukturēšanu. Taču  aizdevēju pieprasītā izdevumu mazināšanas programma, likumu liberalizēšana un privatizācija kavējas.

Arī  Spānijas  valdība nolēma pieņemt eirozonas valstu finansiālo palīdzību 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā, kas būtiski audzēs jau tā lielo Spānijas valdības parādu. Tāpat analītiķi norādījuši uz Spānijas ekonomikas vājumu.

Pērn palīdzība 78 miljardu eiro (55 miljardu latu) apmērā no Eiropas Savienības(ES) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) sniegta arī Portugālei.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru