piektdiena, 2012. gada 10. augusts

Vilks: Latvijas dzīves līmenis būtiski pietuvojies ES vidējam līmenim
























Latvijas dzīves līmenis  ir būtiski tuvinājies ES vidējam līmenim, neskatoties uz piedzīvoto krīzi, un tas lielā mērā noticis, pateicoties Kohēzijas politikas investīcijām, kas  ir nozīmīgākais investīciju avots Latvijas ekonomikas attīstībā, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«No ES fondiem Latvijā tiek finansētas ļoti daudz jomas, sākot ar autoceļu, ūdens apgādes un siltumapgādes saimniecību sakārtošanu un beidzot ar ieguldījumiem skolās un investīcijām ražojošos eksportējošos uzņēmumos, tādēļ Latvija nav mierā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ierobežot kohēzijas politikas griestus. Ir būtiski ieguldīt visus spēkus, lai panāktu Latvijai labvēlīgu rezultātu,» uzsver finanšu ministrs.
Piekdien notika finanšu ministra Andra Vilka tikšanās ar sociālo partneru pārstāvjiem, kuras laikā pārstāvētās puses vienojās par maksimālu Latvijas kohēzijas politikas interešu aizstāvību, lai Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīrumu Latvijai pēc 2013. gada periodā panāktu vismaz līdzšinējā apmērā.

A.Vilks, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji vienojās, ka ir svarīgi panākt izpratni, ka EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm) ir netaisns pret Latviju un ir būtiski mazāks nekā 3,7% no IKP, ko Latvija saņem esošajā periodā. ES fondu finansējums vismaz līdzšinējā apmērā Latvijai ir vitāli nepieciešams arī 2014.-2020. gadā, ņemot vērā, ka ir praktiski vienīgais  finansējuma avots ekonomikas izaugsmei un attīstībai, kā arī nacionālo mērķu sasniegšanai.
Lai Latvijas vēlmes tiktu sadzirdētas, puses vienojās par nepieciešamību aktīvi demonstrēt kohēzijas politikas pievienoto vērtību Latvijas attīstībā un paust Latvijas gatavību gudri investēt līdzekļus nākotnē. Tāpat sanāksmes dalībnieku starpā tika panākta izpratne par nepieciešamību aktīvi demonstrēt labo projektu piemērus, kas devuši ieguldījumu Latvijas attīstībā un parādīt, ka Latvija ES naudu izmanto, lai nopirktu makšķeri nevis zivi.
«No 2008. līdz 2010. gadam mēs piedzīvojām ap 20% kumulēto IKP kritumu, kā rezultātā Latvijai tiek piedāvāta mazāka kohēzijas politikas aploksne, par cik kohēzijas politikas finansējumam tiek piemēroti griesti 2,5% apmērā no IKP. Šobrīd sanāk, ka Latvija tiek sodīta par savu fiskālo disciplīnu, kas krīzes gados nozīmēja straujāku IKP kritumu, bet nākotnē stabilāku izaugsmes pamatu iepretim Eiropai, kur ekonomiskā krīze ir ieilgusi. Šāda situācija nav pieņemama. Lai arī sarunās par kohēzijas politikas aploksni panākts zināms progress, šobrīd ir būtiska pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaiste šī jautājuma tālākā risināšanā,» pauda finanšu ministrs, sanāksmi noslēdzot.
Šobrīd norisinās intensīvas sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam, kas noslēgsies šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Šī brīža piedāvājums Latvijai (4,1 miljards EUR) ir finansiāli sliktāks, salīdzinot ar 2007-2013. gadu (4,7 miljardi EUR).
Jaunākie dati parāda, ka Latvija spēj veiksmīgi īstenot kohēzijas politikas finansētus projektus, ierindojoties ceturtajā vietā starp divpadsmit jaunajām dalībvalstīm saņemto maksājumu no EK ziņā. Tas būs būtisks arguments sarunās ar EK par kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu pēc 2013. gada.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru