trešdiena, 2012. gada 8. augusts

Vēstnieks: lai arī pieaudzis Vācijā dzīvojošo tautiešu skaits, ne visiem veicas atrast darbu


























Lai arī kopš Vācija pilnībā atvēra savu darba tirgu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem 2011.gada 1.maijā, pieaudzis Vācijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits, tomēr ne visiem veicas šajā valstī atrast darbu, jo tiek meklēti augsti kvalificēti darbinieki, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava.
No 2000. līdz 2012.gadam no Latvijas emigrējuši 211,4 tūkstoši iedzīvotāju, turklāt visstraujākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija vērojams 2009. un 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas vēstnieks Vācijā atzina, ka precīzas statistikas vēstniecībai nav, taču tā lēš, ka Vācijā dzīvo aptuveni 20 līdz 30 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un lielāks Vācijā dzīvojošo tautiešu skaita pieaugums vērojams tieši pēc tam, kad Vācija pilnībā atvēra savu darba tirgu. Kļava gan norādīja, ka pietiekami daudz ir arī gadījumu, ka cilvēki meklē palīdzību, lai nokļūtu atpakaļ uz Latviju.

"Latvijā jau patīk šausmu stāsti par to, kā visi aizbrauc, bet ne jau visiem, kas aizbrauc, arī veicas. Tā nebūt nav. To apliecina arī mūsu darba pieredze," teica Kļava.

Viņš informēja, ka Vācijas darba tirgus ir specifisks - tas ir profesionāls un kvalificēts, Vācijā sagaida speciālistus, kuriem ir atbilstoša izglītība, nepieciešamie sertifikāti un kvalifikācija. Tāpat ir nepieciešama valodu prasme.

"Viņiem ir vajadzīgi speciālisti, nevis zemi kvalificēts darbaspēks. To vācieši atrod citur. Arī dzīvošanas izmaksas ir jāņem vērā - ja var atrast darbu tikai par 400 eiro mēnesī, tad no Latvijas uz Vāciju pārcelties neatmaksājas," pastāstīja Kļava.

Vēsnieks pavēstīja, ka Vācijā daudz kur darbaroku trūkst, taču līdzīgi kā Latvijā trūkst, piemēram, inženieru un autobūves speciālistu. Savukārt tie, kas izbrauc no Latvijas, vairumā tomēr nav inženieri. Kļava klāstīja, ka pamatā Latvijas izbraucēji pretendē uz dažādiem palīgstrādnieku darbiem, savukārt šādi darbinieki Vācijā īpaši nav vajadzīgi.

"Tādēļ arī Latvijas iedzīvotāju pieplūdums Vācijā nav tik liels, kā tika runāts iepriekš. Te biedēja, ka visi aizbrauks uz Vāciju. Tā nebūt nav noticis. Turklāt Lielbritānijas un Īrijas ekonomikas, pie kurām ir pieraduši Latvijas darba meklētāji, ir būvētas citādāk. Vācijas ekonomika darbaspēka ziņā ir daudz vairāk normēta un regulēta," uzsvēra Latvijas vēstnieks Vācijā.

Kļava atzina, ka gandrīz ik dienu vēstniecībā pēc palīdzības vēršas kādi latvieši, vidēji tie ir 30-40 gadījumu mēnesī, un galvenā problēma ir tajā, ka cilvēki nesagatavoti brauc uz Vāciju.

"Tradicionālais bēdu stāsts ir, ka man draugi solīja sameklēt darbu, es atbraucu, bet nekāda darba nav un atrast to tik ātri nemaz nevar," sacīja Kļava.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru