trešdiena, 2012. gada 29. augusts

Saeimas izmeklēšanas komisija «Krājbankas» lietā vainīgos nenorāda



Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija «Latvijas Krājbankas» kraha lietā trešdien apstiprināja komisijas gala ziņojumā, kurā nav norādītas kādas konkrētas bankas sabrukumā vainīgās personas, tomēr deputāti rosina noteikt kriminālatbildību kredītiestāžu valdes locekļiem par procedūru neievērošanu.
Komisija rosina noteikt, ka kriminālatbildība iestātos par procedūru neievērošanu, veicot darījumus virs noteiktas summas ar kredītiestāžu aktīviem, teikts ziņojumā. Par naudas summas apmēru būtu jālemj atsevišķi.

Komisija ir konstatējusi, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bezdarbība 2005.gadā ir radījusi negatīvas sekas «Krājbankas» turpmākajā darbībā, aģentūrai LETA stāstīja komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (V). Pārmetumi FKTK tiek saistīti ar iespējamo seku neizvērtēšanu, dodot Vladimiram Antonovam iespēju gūt būtisku līdzdalību «Krājbankā».

Savā attieksmē pret bankas kapitāla nepietiekamību FKTK ilgākā laika periodā bijusi pārāk iecietīga, secinājuši politiķi. Tajā pašā laikā izmeklēšana komisija atzīst, ka FKTK ir veikusi dažādus pasākumus bankas kapitāla pietiekamības nodrošināšanai 2009. un 2010.gadā.


Deputāti gala ziņojumā mudina veikt vairāku likumu grozījumus, piemēram, ar mērķi izveidot metodiku, kā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības var savus līdzekļus ieguldīt kredītiestāžu depozītos. Savukārt FKTK ir nepieciešams izveidot vienotu reģistru, kurā būtu norādītas tās personas, kurām ir paraksta tiesības kredītiestādēs, domā komisija.

Būtisku kaitējumu «Krājbankas» un valsts finanšu sistēmai kopumā ir nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Vienlaikus izmeklēšanas komisija secina, ka Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes, aģentūru LETA par komisijas secinājumiem informēja Saeimas Preses dienestā.

Izmeklēšanā secināts, ka gandrīz visas aptaujātās pašvaldības un valsts iestādes, kuras bija noguldījušas līdzekļus depozītos, to darījušas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas. Komisija ir lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju KNAB vērtēt, vai šādā rīcībā nav saskatāmi amatpersonu pārkāpumi. Deputāti arī rosina valdību rast iespēju kompensēt «Krājbankas» maksātnespējas rezultātā zaudētos līdzekļus piecām pašvaldībām, kuru teritorijā nebija citas bankas filiāles.

Deputāti secinājuši, ka patlaban kredītiestādes valdes locekļu atbildība būtu jāpapildina, piemēram, nosakot, ka darījumi virs noteiktas summas ir rakstiski jāapstiprina visiem valdes locekļiem. Procedūru neievērošanas dēļ tad amatpersonām draudētu jau minētā kriminālatbildība.

Patlaban kredītiestādes informāciju par korespondējošo kontu ieķīlāšanu banku uzraugam sniedz vienreiz gadā savos pārskatos. Tas nav pietiekami, lai nodrošinātu operatīvu kontroli, secinājusi komisija, aicinot noteikt tādu mehānismu, kas nodrošina adekvātas kontroles iespējas. Politiķi arī rosina valdību meklēt risinājumus, lai saīsinātu kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas lietu izskatīšanu tiesās, kā arī izstrādāt jaunu atlīdzības regulējumu kredītiestādes maksātnespējas procesa administratoram un kredītiestādes likvidatoram, tostarp ieviešot faktiski atgūto parādu definīciju.

Nepiekrītot gala ziņojumā ietvertajam, komisijas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pievienoja tam savu atsevišķo viedokli. Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK frakcijas vārdā atsevišķu viedokli dokumentam pievienoja arī deputāts Dāvis Stalts (VL-TB/LNNK).

Izmeklēšanas komisijas sagatavotais gala ziņojums pēc parakstīšanas tiks iesniegts Saeimas Prezidijam un komisija par to ziņos Saeimas sēdē.

Lāčplēsis atzina, ka komisijas darbs varēja būt efektīvāks, taču tam esot traucējis pārāk biežais kvoruma trūkums sēdēs. Viņš uzvēra, ka komisijas uzdevums neesot norādīt uz konkrētu amatpersonu vainu - lai to darītu, būtu jāmaina principi, pēc kuriem darbojas parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Komisijas sēdē pirmajā balsojumā ziņojuma atbalstītāju un oponentu balsis dalījās uz pusēm, tāpēc komisijas priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (V) izsludināja desmit minūšu pārtraukumu. Tam sekoja pārbalsošana, kurā gala ziņojums tomēr tiks apstiprināts, jo pārtraukuma laikā uz sēdi paguva ierasties vēl divi koalīcijas deputāti.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 8.maijā nolēma sākt «Latvijas Krājbankas» bankrotu. Bankrotu lūdza sākt bankas administrators - revīzijas kompānija «KPMG Baltics», kas secināja, ka neviens no četriem saņemtajiem bankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apstiprināja bankrota procedūru kā bankas maksātnespējas risinājumu.

Maijā «KPMG Baltics» korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns žurnālistus informēja, ka «Latvijas Krājbankas» saistības pret kreditoriem ir 336 miljoni latu pret Noguldījumu garantiju fondu un 203 miljonu latu saistības pret 438 noguldītājiem, kuru noguldījumi pārsniedza likumā garantētos 100 000 eiro jeb 70 000 latu.

Līdz 20.augustam «Latvijas Krājbankas» administrators «KPMG Baltics» saņēmis 570 kreditoru prasījumus. 27.augustā «Krājbankas» administrators «KPMG Baltics» sācis norēķināšanos ar bankas kreditoriem, pārskaitot Noguldījumu garantiju fondam 50 miljonus latu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru