trešdiena, 2012. gada 22. augusts

Saeima konceptuāli atbalsta papildu 70 miljonu latu tēriņus šī gada budžetā



Saeima trešdien ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja šā gada budžeta grozījumus, kas paredz pārdalīt budžeta prioritātēm papildu 70 miljonus latu.
Budžeta grozījumi paredz 2012.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumus noteikt 4,775 miljardu latu apmērā, bet izdevumus – 4,864 miljardu latu apmērā. Tādējādi, salīdzinot ar iepriekš apstiprināto, ieņēmumus plānots palielināt par 251,3 miljoniem latu, bet izdevumus – par 219,4 miljoniem latu.

Par grozījumiem nobalsoja 87 deputāti, bet pret bija Rihards Eigims no ZZS frakcijas.
Šā gada budžeta grozījumus Saeimā galīgajā lasījumā paredzēts apstiprināt 13.septembrī.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) trešdien Saeimas sēdē pirms lemšanas par budžeta grozījumiem uzsvēra, ka šie ir pirmie budžeta grozījumi piecu gadu laikā, kad diskusijas norit par līdzekļu sadali prioritārajiem pasākumiem, nevis budžeta konsolidāciju.

Dombrovskis teica – kad Latvijas ekonomika atlabst un nodokļu ieņēmumi pieaug, tāpat Valsts kasē parādās papildu līdzekļi, nedrīkst aizmirst nesenās krīzes mācības un "nepakļauties trekno gadu kārdinājumam spiest gāzi grīdā".

"Fiskālajai disciplīnai ir jākļūst par normālu valsts uzvedības modeli. Mēs redzam, cik saspringti starptautiskie finanšu tirgi seko valstu spējai ievērot fiskālo disciplīnu un cik zibenīgi tiek sodītas tās valstis, kuras to nespēj. Nespēja tikt galā ar budžetu uzreiz atspoguļojas valstu kredītreitingos un naudas cenā, tādēļ palieku pie sava viedokļa - finansiālā stabilitāte un stingra fiskālā disciplīna ir ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums," uzsvēra premjers.

Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas centra" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins gan norādīja, ka budžeta grozījumu sagatavošana notikusi, nerēķinoties ar opozīcijas viedokli.

"Vismaz pie "Saskaņas centra" frakcijas neviens nenāca runāt par budžeta grozījumiem, lai arī mums ir vairāki priekšlikumi," teica Agešins.

Viņš arī uzsvēra, ka neesot skaidrs, kur rodas runas par ekonomikas izaugsmi Latvijā, jo reālajā dzīvē redzami "tukši veikalu skatlogi, īpaši ārpus Rīgas" un citas liecības. Tāpat Agešins veltīja kritiku valdības lemtajam par pedagogu algu palielināšanu, zemākās likmes palielinot par 10% jeb aptuveni 25 latiem, jo "nevaram to nosaukt par algas paaugstinājumu, bet gan nelielu pielikumu".

Visvairāk papildu naudas tiks novirzīts Satiksmes ministrijai (SM) un Veselības ministrijai (VM) – attiecīgi 20,6 miljoni latu un 19,5 miljoni latu. SM lielāko daļu no papildu naudas plāno atvēlēt autoceļu uzturēšanai un sakārtošanai, bet lielākā summa no VM atvēlētā papildu finansējuma paredzēta speciālistu konsultāciju un dienas stacionāru pakalpojumu apmaksai.
Kultūras ministrijai (KM) atvēlēti papildu 5,1 miljons latu, kas tiks tērēti, piemēram, pedagogu atlīdzībām kultūras iestādēs, Latvijas Nacionālās operaiiekārtu iegādei un saimnieciskās darbības stabilizēšanai, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vienreizējiem tēriņiem un citiem.

Valdība vienojās arī, ka 4,4 miljoni latu budžeta grozījumos jāatvēl radio un televīzijai, vislielāko summu – 3,9 miljonus latu – paredzēts tērēt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai kapitālajām iegādēm. Iekšlietu ministrijai (IeM) dažādiem tēriņiem šogad papildus iedalīti 3,88 miljoni latu, Labklājības ministrijai (LM) – 3,87 miljoni latu, no kuras lielāko summu plānots tērēt tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai.

No 70 miljoniem latu 3,19 miljonus latu saskaņā ar valdības lemto plānots novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Tieslietu ministrijai (TM) – 3,08 miljoni latu, no kā lielāko summu paredzēts novirzīt parādu segšanai piegādātājiem par komunālajiem pakalpojumiem. Mazāki līdzekli bija paredzēti
Finanšu ministrijai (FM) – 1,55 miljoni latu, kā arī Zemkopības ministrijai (ZM) – 2,32 miljoni latu.

Kopējā papildu tēriņu summa, kas audzēta šā gada budžetā, ir lielāka - vairāk nekā 220 miljoni latu. FM skaidro, ka par 70 miljonu sadali prioritārajiem pasākumiem valdībā bija plašas diskusijas, bet par pārējās naudas sadali debates izpalika, jo nauda bija jānovirza pasākumiem, kam finansējums ir obligāti piešķirams.

9,1 miljons latu budžetā papildu paredzēts Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, 21,2 miljoni latu – vecuma pensiju izmaksām, 4,1 miljonu latu naftas produktu rezervju sistēmas uzturēšanai, 88,2 miljoni latu – līdzfinansējumam Eiropas Savienības lauksaimniecības fondu naudas apguvei, bet 13,5 miljoni paredzēti citiem tēriņiem, piemēram, 1,66 miljonus latu paredzēts novirzīt nekustamā īpašuma iegādei Jēkaba ielā 6/8, Rīgā, Saeimas vajadzībām.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru