ceturtdiena, 2012. gada 30. augusts

Krājbankas aktīvu izsolēs «reideru» izskaušanai varētu piedalīties arī policija



Iespējams, ka maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka aktīvu izsolēs varētu uzaicināt piedalīties pārstāvjus no Ekonomikas policijas, lai novērstu tā dēvēto reideru dalību izsolēs, informē bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.
«KPMG Baltics ir aizdomas par atsevišķiem gadījumiem, kuros varētu būt notikusi slēpta vienošanās starp izsoles dalībniekiem, taču skaidru pierādījumu tam nav. Patlaban ļoti nopietni apsveram iespēju vērsties Ekonomikas policijā, lai tās pārstāvjus piesaistītu Latvijas Krājbankas aktīvu izsolēs, tādējādi samazinot risku par slēptu dalībnieku vienošanos pirms izsoles,» norādīja Fīrmanis.
Arī AS Reverta (iepriekš Parex banka) pārstāve Madara Kalveite apstiprināja, ka izsolēs ir patiešām daudz šādu gadījumu.
«Ir novērots, ka izsolēs piedalās vieni un tie paši cilvēki, kuri arī neslēpj, ka viens otru pazīst. Ir bijuši gadījumi, kad pirms izsoles pienāk un pajautā bankas pārstāvjiem, līdz kādai summai banka ies. Ir bijuši arī gadījumi, kad ierauga, ka uz izsoli ieradušies bankas pārstāvji, un dodas uzreiz prom, pat nepiedaloties izsolē,» sacīja Kalveite.
SEB bankas nekustamo īpašumu uzņēmuma Latectus vadītājs Ģirts Grīnbergs sacīja, ka arī Latectus darbiniekiem, piedaloties izsolēs, iepriekš ir nācies saskarties ar situāciju, kad kāds no izsoles dalībniekiem vēlas ietekmēt Latectus lēmumu par īpašuma iegādi.
«Taču, ņemot vērā faktu, ka lēmums par cenu netiek pieņemts vienpersoniski, tā ir izlemta jau iepriekš, un, piedaloties izsolēs, vadāmies pēc korektiem biznesa standartiem, mēs vienmēr esam inerti pret šādiem piedāvājumiem - mūs nevar ietekmēt mainīt lēmumu par piedalīšanos vai nepiedalīšanos izsolēs. Personas, kas piedalās izsolēs, nav tiesīgas pašas pieņemt lēmumus par piedalīšanos vai nepiedalīšanos. Jau ilgāku laiku mūsu darbinieki nav saskārušies ar šādām situācijām,» norādīja Grīnbergs.
VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārstāve Sandra Eglīte skaidroja, ka atsevišķās izsolēs Hipotēku banka tā dēvētos reiderus ir manījusi, taču uzsvēra, ka tie ir drīzāk atsevišķi gadījumi, nevis tendence.
«Turklāt šī problēma nav jauna, taču, aizvadītās krīzes rezultātā pieaugot izsoļu skaitam, proporcionāli pieaug arī minētās problēmas gadījumu skaits,» piebilda Eglīte.
Jau ziņots, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija ir vērsusies pie Tieslietu ministrijas (TM), lūdzot "steidzami novērst situāciju", kad maksātnespējas procesu ietvaros rīkotajās nekustamo īpašumu izsolēs ļaunprātīgi tiekot izmantoti trūkumi likumos un kaitēts kreditoru interesēm.
Asociācija vēstulē TM apgalvo, ka organizācijas biedri arvien biežāk novēro situācijas, kad nekustamo īpašumu izsolēs piedalās noteiktu personu grupa - «reideri» -, kas pirms izsoles atklāti vienojoties, kurš pirks nekustamo īpašumu, kā arī cenšoties uzpirkt citus izsoļu dalībniekus, lai viņi nepiedalītos pirmajā izsolē.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru