ceturtdiena, 2012. gada 30. augusts

Iedzīvotāji uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā pasliktinās



Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, 29% iedzīvotāju norādījuši uz tās pasliktināšanos, bet tikai 14% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabojas, noskaidrots jaunākajā «DNB Latvijas barometra» pētījumā.
Vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, 37% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte valstī pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad aptaujātie nedaudz retāk atzīmējuši, ka izglītības kvalitātei Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama uzlabošanās - 2008.gadā uz to norādīja 18%, 2012.gadā - 14%.

Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši vispārizglītojošo skolu sniegtajai izglītībai, kuras vidējais vērtējums ir 3,5. Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības (3,44) un arodskolu un profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,40). Salīdzinot ar 2010.gada vērtējumiem šajā jautājumā, šogad atzinīgāks vērtējums sniegts izglītības kvalitātei vispārizglītojošās skolās, kā arī arodskolās un profesionāli tehniskajās skolās, taču nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības kvalitāte.

Kā norāda eksperti, paradoksāli, ka atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti iedzīvotāji pēdējos gados sākuši vērtēt arvien atzinīgāk, bet par izglītības sistēmu kopumā izsakās kritiskāk. «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka tas liecina par Latvijas iedzīvotāju domāšanas paradoksu - cilvēku vērtējums par plašākiem sabiedriskiem procesiem ir instinktīvi negatīvs, kamēr tas, kas ir privāts un personiski pazīstams, tiek vērtēts daudz pozitīvāk.

Aicināti nosaukt, kurā vietā pasaules valstu vidū, viņuprāt, Latvija ierindojas pēc izglītības kvalitātes, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši 100.vietu (12%) un 50.vietu (9%). Tikmēr kopējais iedzīvotāju sniegto atbilžu vidējais rādītājs ir 78.vieta. Pēc neatkarīgās pētījumu organizācijas «Legatum» 2011.gada datiem, Latvija izglītības jomā atradusies 32.vietā 110 valstu vidū, bet «DNB Latvijas barometra» ietvaros Latviju 32.vietā vai augstāk ierindojuši vien 16% aptaujāto.

«DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta reformu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā. Tiesa, iedzīvotāji vairumā jeb 43% gadījumu norādījuši, ka reformas gan ir vajadzīgas, bet ne tādas, kā pašlaik piedāvā nozares atbildīgā ministrija. Vien neliela daļa jeb 16% iedzīvotāju paudusi atbalstu ministrijas ierosinātājām reformām, uzskatot, ka tās ir vajadzīgas un pareizas. To, ka reformas nav vajadzīgas, minējuši vien 10% aptaujāto, taču salīdzinoši lielai aptaujāto daļai - 31% - nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Lūgti norādīt, kuras no pēdējā gada laikā ierosinātajām pārmaiņām izglītības sistēmā atbalsta, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši ieceri nodrošināt vietu bērnudārzā visiem bērniem no pusotra gada vecuma (65%) un bezmaksas mācību līdzekļu faktisku ieviešanu skolās (64%). Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu aparāta samazināšanu (53%).

Tikmēr nedaudz retāk atbalsts pausts tādām iecerēm kā skolotāju atalgojuma piesaistīšana viņu kvalifikācijas novērtējumam (47%), atbalsta programmas ieviešana mazo skolu attīstībai (43%), kā arī pirmās svešvalodas mācīšana no 1.klases (42%). Citām reformām iedzīvotāju atbalsts ir vēl zemāks. Vien 5% aptaujāto pauduši atbalstu mācību gada pagarināšanai, un 3% aptaujāto atbalstījuši ieceri ieviest tikai maksas augstāko izglītību.

«Pētījums atklāj, ka pastāv acīmredzama pretruna - reformu piedāvājumi, kas formulēti atsevišķi, guvuši ļoti nozīmīgas sabiedrības daļas atbalstu. Tikmēr ministrijas reformu piedāvājuma kopums nav sevišķi populārs, un to atbalsta vien 16% iedzīvotāju. Šī pretruna parāda, ka sabiedrībai nav pilnīgas izpratnes par ministrijas piedāvātajām reformām un nepieciešams ilgs un nepagurstošs skaidrošanas darbs. Pētījums ļauj secināt: ja sabiedrība izprastu reformas, atbalsts noteikti pieaugtu, jo lielākā daļa iecerēto pārmaiņu pēc būtības ir populāras – tās atvieglo cilvēku dzīvi un sniedz jaunas iespējas,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Vaicāti, kam būtu jānotiek izglītības sistēmā, lai tā iespējami drīzā laikā uzlabotos, visbiežāk jeb 52% gadījumu aptaujātie atzīmējuši, ka izglītībai valsts budžetā jānovirza vairāk naudas. Tikmēr 40% aptaujāto uzskata, ka vajadzētu samazināt birokrātiju, bet 38% aptaujāto norāda, ka jābeidz izglītības sistēmu ik pa brīdim reformēt. Tikai piektdaļa aptaujāto atzīst, ka sāktās reformas būtu jāveic līdz galam. Ministra nomaiņa par nepieciešamu uzskatīta salīdzinoši reti - šādu viedokli pauduši vien 14% aptaujāto.

«Izvērtējot iedzīvotāju vērtējumus par to, kam būtu jānotiek, lai iespējami drīzā laikā Latvijas izglītības sistēma uzlabotos, atbilde, ka valsts budžetā izglītībai jāpiešķir vairāk naudas, ir daudz populārāka nekā atbilde, ka jāievieš jaunas mācīšanas metodes. Tomēr vajadzētu aizdomāties, kā naudas pieaugums pats par sevi var ko uzlabot, ja mācīšana notiek tāpat kā agrāk,» pētījuma rezultātus komentē sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieks Valts Kalniņš.

Identificējot kritērijus, pēc kuriem būtu jānosaka skolotāju atalgojums, kā būtiskāko aptaujātie Latvijas iedzīvotāji norādījuši kvalifikāciju - izglītības līmeni, kursu apmeklēšanu un citus pasākumus. Salīdzinoši bieži jeb 49% atbilžu norādīts, ka atalgojums būtu jānosaka atbilstoši slodzei, 39% aptaujāto uzskata, ka atalgojums jānosaka atbilstoši darba rezultātiem vai darba stāža ilgumam (30%). Savukārt tikai neliela daļa aptaujāto norādījusi, ka jāpiemēro koeficienti atbilstoši skolas līmenim (6%), mācītajiem priekšmetiem (3%), reģionam (2%) vai jāņem vērā direktora vērtējums (3%).

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru