piektdiena, 2012. gada 31. augusts

Ekonomiste: Eiro nav brīnumnūjiņa, bet nav arī biļete uz Titāniku



Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» sacīja «Swedbank » vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Ekonomiste atzīmēja, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» sacīja ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna sacīja, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Māstrihtas kritēriju par ilgtermiņa procentu likmēm Latvija nu jau vienu vai divus mēnešus neizpilda, jo kritērijs ir atkarīgs no citām valstīm. Vērtējot valsts atbilstību Māstrihtas kritērijiem, vispirms atlasa trīs Eiropas Savienības (ES) valstis ar zemāko inflāciju, kuras izmanto inflācijas kritērija aprēķināšanai, un pēc tam tās pašas valstis izmanto procenta likmju kritērija aprēķināšanai. Bet ir iespējami izņēmumi. Pēdējā konverģences ziņojumā inflācijas kritērija aprēķināšanā izņēmumu nebija, bet procentu likmju kritērija aprēķināšanā Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK) ņēma vērā, ka Īrijai ir palīdzības programma un tai ir ierobežota aizņemšanās finanšu tirgos, tāpēc šī valsts no vērtēšanas tika izņemta, skaidroja ekonomiste.

Valstis ar zemāko inflāciju visu laiku mainās. Zema inflācija ir valstīs, kas saņem starptautisko palīdzību, jo šīm valstīm ekonomiskā izaugsme ir iedragāta un ekonomikā ir deflācijas spiediens. Patlaban Grieķijā vēl ir inflācija, bet nākamgad saskaņā ar EK prognozēm Grieķijā būs deflācija. Spriežot pēc iepriekšējiem Konverģences ziņojumiem, tādā gadījumā Grieķija varētu tikt izņemta no inflācijas kritērija aprēķina. Taču ir bijuši gadījumi, kad inflācijas kritērija aprēķināšanā tiek iekļautas valstis ar deflāciju, līdz ar to nav īsti skaidrs, kāds būs ECB un EK vērtējums nākamgad, skaidroja ekonomiste.

«Ja izveidojas situācija, ka nākamgad no trim valstīm ar zemāko inflāciju divas ir aizdevuma programmā un tās neņem vērā, analizējot procentu likmes, tad paliek tikai Zviedrija, ar ko Latvijai tikt salīdzinātai, un tās līmeni sasniegt, protams, ir neiespējami. Latvijai procentu likmes samazinās, ekonomika aug, un valsts budžeta situācija uzlabojas, bet ar Zviedriju nevaram sacensties,» sacīja Strašuna. Viņa piebilda, ka ir paradoksāli, ka mums jāsacenšas ar Zviedriju, jo Zviedrija nav eirozonā, un tai ir peldošais valūtas kurss.

Pēc ekonomistes domām, Latvijai šajā situācijā ir jāturpina iesāktais - jāmazina valsts budžeta deficīts. Valsts parāds joprojām ir diezgan zems, ar to problēmu nav. Latvijas valdības obligāciju procentu likmes turpinās krist, bet mūsu situācija būs ļoti atkarīga no tā, kuras valstis tiks iekļautas kritērija vērtēšanā.

«EK Grieķijai prognozē būtisku deflāciju - pāri vienam procentpunktam, šādā situācijā Grieķiju varētu izņemt no inflācijas kritērija vērtēšanas. Līdzīgs cenu kāpums - ap 2% - ir prognozēts Spānijā, Zviedrijā, Francijā, Bulgārijā. Viss ir atkarīgs no tā, kuras valstis būs ar zemāko inflāciju vērtēšanas brīdī, - ja tiks iekļauta Bulgārija, mums nebūs problēmu ar procentu likmju kritērija izpildi, ja Zviedrija un Francija vai Zviedrija un Vācija, tad mums būs ļoti grūti,» teica Strašuna.

Taujāta, kādi riski var apdraudēt pārējo Māstrihtas kritēriju izpildi, Strašuna teica, ka riski galvenokārt saistīti ar ārējiem procesiem, nevis ar Latvijā notiekošo.

«Ja pasaulē strauji aug izejvielu cenas, tas mūs skar vairāk nekā pārējās Eiropas Savienības valstis, jo energointensitāte mums ir lielāka, tas atsaucas administratīvi regulējamās cenās - gāzes, siltuma cenās. Arī pārtikas produktu īpatsvars patēriņa grozā mums ir lielāks nekā citās attīstītajās Eiropas valstīs, līdz ar to šo cenu kāpums mūs skar vairāk, un šādā situācijā inflācija var uzņemt apgriezienus. Var arī sanākt, ka inflācija pārējās ES valstīs ir zemāka, nekā gaidīts, - tad šī kritērija vērtība var būt zemāka un mums grūtāk izpildāma,» teica ekonomiste.

Savukārt budžeta deficīta kritērija izpilde varētu būt apdraudēta, ja pasaulē strauji bremzētos ekonomiskā attīstība. «Ja mūsu tirdzniecības partnervalstīs apstātos ekonomiskā izaugsme vai arī tās ieslīgtu recesijā, arī Latvijas uzņēmumi un mājsaimniecības to izjustu, nodokļu ieņēmumi būtu mazāki un valsts budžeta situācija pasliktinātos,» situāciju raksturoja Strašuna.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru