otrdiena, 2012. gada 14. augusts

Bez bezmaksas veselības aprūpes varētu palikt 130–170 tūkstoši nodokļu nemaksātāju


























Veselības ministrijas (VM) aprēķini liecina – ja veselības obligātās apdrošināšanas koncepcija stātos spēkā tagad, bezmaksas veselības aprūpi nesaņemtu 130 līdz 170 tūkstoši neattaisnoto nodokļu nemaksātāju, otrdien žurnālistiem pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene.
"Tie varētu būt kādi 130 līdz 170 tūkstoši," teica Circene. Viņa gan piebilda, ka laikā, kad obligātā veselības apdrošināšana varētu stāties spēkā, šādu iedzīvotāju skaits varētu samazināties, jo tas daudziem liktu legalizēt savus ienākumus, reģistrēties kā oficiāliem bezdarbniekiem.

Ministre arī atgādināja, ka atbilstoši obligātās veselības apdrošināšanas koncepcijai tie iedzīvotāji, kuri nemaksā nodokļus un par kuriem iemaksas neveic valsts, valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā varēs iekļauties, paši veicot 240 latu iemaksas katru gadu.
Savukārt tās personas, kuras vēlēsies saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus uzreiz, bet nebūs veikuši nekādas iemaksas, tos varēs saņemt, samaksājot pilnu pakalpojuma maksu vai arī veicot iemaksu triju minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 600 latu.

Circene norādīja, ka nodokļu maksātājiem būtiskas izmaiņas obligātā veselības apdrošināšana neradīs, bet taustāmus rezultātus iedzīvotāji varētu sajust pēc aptuveni četriem gadiem. Kā būtiskākos ieguvumus Circene minēja rindu samazināšanos, iespēju paaugstināt mediķu atalgojumu un bezmaksas pakalpojumu klāstu.

Ja viss ritēs kā plānots, jaunā sistēma varētu sākt darboties no nākamā gada jūlija.

Vienlaikus gan ministre norādīja, ka nākamā gada jūlijs ir ātrākais termiņš, turklāt sistēma netiks ieviesta uzreiz – sākotnēji, apmēram četrus līdz sešus mēnešus, tā darbosies testa režīmā.

"Nebūs tā, ka no pirmā jūlija nodokļu nemaksātāji nesaņems bezmaksas veselības aprūpi," teica Circene.

Kā vienus no galvenajiem ieguvumiem pēc obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas veselības ministre minēja ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, valsts budžeta ieņēmumu palielināšanos, kā arī veselības budžeta prognozējamību un veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanos.

Koncepcijā viens no risinājumiem, kā novirzīt daļu nodokļu bezmaksas veselības aprūpes nodrošināšanai, ir atsevišķa veselības nodokļa noteikšana, sadalot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), 5% apmērā, nepalielinot kopējo nodokļu slogu. Veselības nodoklis būtu jāmaksā darbiniekam un darba devējam.

"Kā vēl viens risinājums ir noteikta procenta iezīmēšana veselības aprūpei iedzīvotāju ienākuma nodokli, to nesadalot," norādīja Circene.

Par galīgo risinājumu, kā novirzīt daļu nodokļu bezmaksas veselības nodrošināšanai, tiks spriests pēc koncepcijas izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien.

Jau vēstīts, ka neatliekamā jeb ātrā medicīniskā palīdzība arī pēc koncepcijas ieviešanas tiks nodrošināta visiem neatkarīgi no nodokļa maksāšanas.

Tāpat neatkarīgi no tā, vai tiek maksāti nodokļi, palīdzība joprojām tiks sniegta grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām, pacientiem ar cukura diabētu, tuberkulozi, noteiktām infekcijas slimībām, psihiskām, onkoloģiskām vai hematoloģiskām saslimšanām. Tāpat valsts apmaksātu nepieciešamo medicīnisko palīdzību saņems visi pacienti, kas saņem hroniskās hemodialīzes, hemodiafiltrācijas un peritoneālās dialīzes procedūras, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju vai paliatīvo aprūpi.

Par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem plānots noteikt: bērnus vecumā līdz 18 gadiem; pensionārus; vienu no vecākiem, kas kopj bērnu vecumā līdz trim gadiem; vienu no vecākiem, kuram ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā; personas, kuras kopj invalīdu un saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu; I un II grupas invalīdus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; bezdarbniekus ne ilgāk kā gadu un sešus mēnešus pēc statusa iegūšanas; personas, kas vecākas par 18 gadiem un iegūst vispārējo vai profesionālo izglītību, kā arī pilna laika studentus līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; personas, kas atrodas ieslodzījuma vietās līdz deviņiem mēnešiem pēc statusa zaudēšanas; politiski represētas personas; Nacionālās pretošanās kustības dalībniekus; personas, kas cietušas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā; orgānu donorus; personas, kas veic speciālas iemaksas veselības obligātās apdrošināšanas budžetā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru