pirmdiena, 2012. gada 16. jūlijs

SVF: Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka






















Latvijas ekonomika pēc krīzes kļuvusi spēcīgāka un veiksmīgi tuvinās eiro ieviešanai, taču tā joprojām cieš no augsta bezdarba un kvalificētu strādājošo deficīta, kā arī iekļaujošas izaugsmes trūkuma, pirmdien paziņoja Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Pirmdien publiskotajā pārskatā, kurā izvērtēti maijā notikušās pirmās pēcprogrammas uzraudzības misijas rezultāti, SVF eksperti secinājuši, ka Latvijas ekonomikā norit strauja atveseļošanās, neraugoties uz parādu krīzi eiro zonā.

«Iekšzemes pieprasījuma atkopšanās pērn izraisīja [iekšzemes kopprodukta (IKP)] pieaugumu par 5,5%, kas bija trešais straujākais Eiropas Savienībā (ES). Par spīti gaidāmajam eksporta un privāto investīciju pieauguma samazinājumam, spēcīgie pirmā ceturkšņa dati ļauj uzskatīt, ka [Latvijas IKP] pieaugums šogad varētu sasniegt 3,5% vai pat vairāk, pieņemot, ka nenotiks eiro zonas krīzes spēcīga intensifikācija,» norādīts pārskatā.

Kvalificētu strādājošo deficīts

Tomēr tā autori brīdina, ka ekonomikas izaugsmes tempu noplakums, iespējamais kvalificētu strādājošo deficīts un nepietiekama darbaspēka mobilitāte valsts iekšienē nozīmē, ka bezdarba līmeņa straujš kritums, visticamāk, Latvijā nav gaidāms, tāpēc ir nepieciešams spēcīgs sociālās drošības tīkls un pasākumi nodarbinātības veicināšanai.

Pārskatā minēts, ka bezdarbs saglabājas augstā līmenī, veidojot vairāk nekā 16% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, un sevišķi lielas bažas rada augstais ilgtermiņa bezdarbs.

«Nodarbinātība 2011.gadā palielinājās par 300 tūkstošiem, un bezdarba līmenis samazinājās līdz 16,4%. Tomēr vairāk nekā pusei no bezdarbnieku nav algota darba vairāk kā gadu. Tādējādi ‒ lai gan krīzes ļaunākais posms ir aiz muguras, visticamāk, pieprasījums pēc drošības tīkla pakalpojumiem saglabāsies,» prognozē SVF eksperti.

Viņi arī min, ka fiskālās konsolidācijas dēļ Latvijas budžeta deficīts 2011.gadā samazinājās līdz 3,5% no IKP un maksājumu konta deficīts ‒ līdz 1,2% no IKP, jo ekonomika atdzisa un tās konkurētspēja uzlabojās. Turklāt finanšu sektors, kuru 2008.gada beigās destabilizēja «Parex bankas» krahs un aktīvu kvalitātes pasliktināšanās, ir labi kapitalizēts un ir atjaunojis rentabilitāti.

«Līdz ar to Latvija ir spējusi atgriezties starptautiskajos kapitāla tirgos, un tai ir labas iespējas izpildīt Māstrihtas kritērijus [kas nepieciešami, lai īstenotu savu plānu 2014.gadā iestāties eiro zonā]. Spēcīgie [budžeta] ieņēmumu rādītāji, domājums, ļaus [Latvijai] 2012.gadā sasniegt aptuveni 2% budžeta deficītu, kas ir krietni zem Māstrihtas deficīta kritērija,» prognozē pārskata autori.

Pieaudzis spiediens palielināt izdevumus

Pēc viņu atzinuma, pašlaik Latvijā jau ir pieaudzis spiediens palielināt izdevumus, sevišķi jomās, kurās notika lielākās korekcijas un kurās 2012.gada budžetā bija ierobežots finansējums. Tomēr Latvijas valdības lēmums pazemināt PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokli, visticamāk, samazinās fiskālās iespējas tikt galā ar šo spiedienu.

Pēc SVF speciālistu uzskata, Latvijā varētu īstenot nelielus papildu izdevumus tādās jomās kā veselības aprūpe un autoceļu uzturēšana, kā arī atvēlēt zināmu papildu finansējumu, lai apturētu augsti kvalificētu valdībā strādājošu speciālistu aizplūšanu uz privāto sektoru. «Tomēr jebkādiem tēriņu palielinājumiem ir jābūt ierobežotiem un rūpīgi izplānotiem,» uzsver SVF speciālisti.

Pēc viņu teiktā, saistībā ar globālo naftas cenu kāpuma apsīkumu Latvijā šogad ir gaidāms inflācijas noplakums līdz 2,4%. «Atkarībā no inflācijas citās ES valstīs šāds inflācijas līmenis varētu būt pietiekams, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju,» lēš pārskata autori.

Strukturālas reformas darba ražīguma vairošanai

Viņi arī uzsver, ka Latvijas varas institūcijām ir izšķirīgi nozīmīgi īstenot strukturālas reformas darba ražīguma vairošanai un konkurētspējas uzlabošanai, lai nodrošinātu konkurētspēju eiro zonā. «Varas institūcijām būtu jāizveido kritiski nozīmīgo reformu īsais saraksts un jānosaka stingra atbildība par to īstenošanu,» aicina SVF eksperti.

Tomēr, pēc viņu uzskata, neraugoties uz ekonomikas stabilizāciju un atkopšanos, Latviju sagaida daudzi izaicinājumi un ievainojamības.

«Spēcīgais iekšzemes pieprasījums salīdzinājumā ar tirdzniecības partnervalstīm, visticamāk, pasliktinās tirdzniecības bilanci, un sagaidāms, ka turpināsies kapitāla aizplūšana saistībā ar atsvirošanos (»deleveraging«) un globālo risku krasu samazināšanu. Kopā ar nepieciešamību atmaksāt starptautisko aizdevumu tas radīs spiedienu uz [Latvijas] starptautiskajām rezervēm,» klāstīts pārskatā.

Darbaspēka deficīts var bremzēt izaugsmi

Vienlaikus, pēc pārskata autoru minētā, kvalificēta darbaspēka deficīts Latvijā var kļūt par ekonomikas izaugsmi bremzējošu faktoru un radīt spiedienu uz algām, ja vien darba tirgū neatgriezīsies ilglaicīgie bezdarbnieki.

«Turklāt varas institūcijām saskarsies ar vēl fundamentālāku izaicinājumu ‒ veicināt iekļaujošu izaugsmi, lai Latvijas ekonomisko izredžu uzlabojums izraisītu nevienlīdzības un nabadzības pastāvīgu samazināšanos. Lai gan [šis uzdevums] ir [ar SVF noslēgtās programmas] neatņemama sastāvdaļa, līdz šim [iekļaujoša izaugsme] nav bijusi politiska prioritāte,» atzīts pārskatā.

Tajā tomēr norādīts ‒ lai gan saglabājas nozīmīgi izaicinājumi, Latvijas panākumi pirmajos sešos mēnešos pēc starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanas ir bijuši iespaidīgi. «Ekonomika ir spēcīgi atveseļojusies no 2008.‒2009.gada recesijas, fiskālais deficīts krities vairāk, nekā gaidīts, un starptautiskās rezerves papildinātas, jo Latvija pērn veiksmīgi atgriezās starptautiskajos kapitāla tirgos,» rezumēts pārskatā.

Finanšu ministrs Andra Vilka komentārs

Finanšu ministrs Andris Vilks izplatītajā paziņojumā atzīst – SVF valde ir novērtējusi, ka mērķtiecīgas politikas īstenošana, veiktie konsolidācijas pasākumi un īstenotās strukturālās reformas, kā arī mērķis pievienoties eiro zonai veicināja krīzes pārvarēšanu, Latvijas starptautisko kredītreitingu uzlabošanos un atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgus. Latvija ir tuvinājusies Māstrihtas kritēriju izpildei.

«Finanšu ministrija (FM) konceptuāli piekrīt SVF darba ziņojumā atspoguļotajai finanšu un ekonomikas situācijai, kā arī Latvijas perspektīvām. Atsevišķu rādītāju novērtējums SVF un FM atšķiras, SVF piesardzīgāk prognozējot šā gada IKP pieaugumu 3,5% apmērā, inflāciju 2,4% apmērā un budžeta deficītu aptuveni 2% no IKP, tomēr jāuzsver, ka visu šo rādītāju novērtējums būtiski pārsniedz iepriekšējās prognozes. FM arī atbalsta nepieciešamību īstenot atbildīgu finanšu politiku ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei,» sacīja Vilks.

Pirmā pēcuzraudzības misija Latvijā uzturējās no 7. līdz 16.maijam. Tā bija pirmā misija pēc starptautiskās aizdevuma programmas pabeigšanas 2011.gada 22.decembrī. Tās mērķis bija nodrošināt Latvijas spēju atmaksāt starptautisko palīdzību, uzraugot riskus, kas turpmāk varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.

Latvija starptautiskā aizdevuma programmu pabeidza pērn 22.decembrī. 2008.gada beigās Latvija panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu. Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem apmēram 49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, bet apmēram 10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, kā arī 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts «Parex bankai».

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana