pirmdiena, 2012. gada 30. jūlijs

Slēptā Zivtiņa statistika: fotoradari bijuši „nepieciešami” arī vietās, kur gada laikā nav noticis neviens negadījums




















Aptuveni 40 vietās, kur ar Valsts policiju ir tikusi saskaņota uzņēmuma Vitronic fotoradaru uzstādīšana, pērn nav noticis neviens pats ceļu satiksmes negadījums, savukārt vēl aptuveni 30 „fotoradaru vietās” gada laikā ir noticis tikai pa vienam negadījumam, - tā rāda ilgāku laiku slēptie Valsts policijas dati, kurus tā tikai pēc lietas sākšanas adminstratīvajā tiesā un iekšlietu ministra Riharda Kozlovska iejaukšanās nodeva Pietiek rīcībā.


Kā jau vairākkārt ziņots, pēc tam, kad Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš ilgāku laiku pinās pretrunās par to, pēc kāda principa tiek izvietoti fotoradari, Pietiek amatpersonai jau šā gada martā pieprasīja sniegt datus, kas parādītu – cik tad ceļu satiksmes negadījumi reģistrēti pēdējos trīs gados katrā no tām vietām, kas saskaņā ar Valsts policijas pārstāvju apgalvojumiem esot īpaši bīstamas satiksmei un līdz ar to pelnījušas pa fotoradaram.
Zivtiņš izlikās, ka vispār nesaprotot, kādi dati no viņa tiek prasīti, un arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis informāciju par to, vai tiešām radari tiek uzstādīti vietās, kur kaut cik regulāri tiek fiksēti satiksmes negadījumi, nevēlējās sniegt, šo nevēlēšanos pamatojot ar to, ka sabiedrībai nemaz neesot tiesību zināt – kur, cik bieži un kādas avārijas notiek. Saskaņā ar Ķuža pārliecību sabiedrībai pilnīgi pietiekot ar „vispārpieejamu statistisko informāciju par CSNg”.
Negaidot administratīvās tiesas nolēmumu (tā sākusi administratīvo lietu pēc Pietiek pieteikuma saņemšanas), iekšlietu ministrs Kozlovskis atcēla Ķuža-Zivtiņa lēmumu, norādot, ka „valsts pārvaldei savā darbībā jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie valsts pārvaldes principi, tajā skaitā, šī likuma 10.panta trešajā, piektā un septītā daļā noteiktais, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver arī atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, un ka valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību”.
Pildot Kozlovska rīkojumu, Valsts policijas vadība nu beidzot sniegusi pieprasīto informāciju reizē ar saviem argumentiem, kāpēc radaru uzstādīšana nepieciešama ne tikai tajās vietās, kur reģistrēts liels skaits ceļu satiksmes negadījumu. Publiskojam pilnā apmērā gan šos datus, gan Valsts policijas vadības paskaidrojumus.
avots: pietiek.com

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru