trešdiena, 2012. gada 4. jūlijs

Siltuma tarifi var sasniegt visu laiku augstāko līmeni


























Šovasar pieaugot dabasgāzes cenām, siltumuzņēmumu tarifi var sasniegt visu laiku augstāko līmeni, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) izpilddirektors Andris Akermanis.
Lai gan formāli jūlijam prognozētā gāzes cena, no kuras atkarīgi tarifi, būs 2008.gada līmenī jeb 230 lati par 1000 kubikmetriem, tagad nācis klāt arī akcīzes nodoklis. Kā vērtēja Akermanis,

dabasgāzes cena ir ļoti augsta gan centrālapkures uzņēmumiem, gan privātmājām, kas apkurē lieto gāzi.

Precīza dabasgāzes cena šim mēnesim tiks publicēta līdz 10.jūlijam, bet iepriekš prognozēts, ka lielajiem uzņēmumiem tā pieaugs vidēji par 8%.

Viņš gan norādīja arī uz «labo ziņu» - siltumuzņēmumi, kas kā kurināmo izmanto šķeldu, siltumenerģijas tarifus gandrīz nepaaugstina. Lai gan šķeldas cena šogad ir pieaugusi, cenu kāpums pagaidām nav tik būtisks.

Situācija nav patīkama

Lai gan vasarā apkure netiek izmantota un siltumenerģija tiek izmantota tikai karstā ūdens sagatavošanai, situācija nav patīkama, atzina Akermanis. Viņš izteica cerību, ka rudenī, kad gāzi sāks piegādāt no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes cena pazemināsies. Viņaprāt, arī gāzes piegādātāja AS «Latvijas Gāze» būtu ieinteresēta pazemināt dabasgāzes cenu, lai stimulētu patēriņu.

Kā teica Akermanis, siltumuzņēmumi patlaban cenšas pāriet uz zaļo enerģiju, kas reāli dod zemākus siltumtarifus, taču tas nav iespējams visur. «Tāpat jāapzinās dabasgāzes priekšrocības koģenerācijas ciklā, kur elektroenerģija tiek saražota 50%-67%, kas nav iespējams no šķeldas. Ja gāzes cena ir pietiekami zema, koģenerācijas ciklā iegūtais siltums ir lētāks nekā vienā otrā «zaļajā» siltumstacijā,» norādīja LSUA pārstāvis.

Šā iemesla dēļ viņš pauda neizpratni par Ekonomikas ministrijas nodomu līdz 2016.gadam apturēt jaunu atļauju izsniegšanu atbalsta saņemšanai šajā jomā. Šāda rīcība faktiski siltumapgādes uzņēmumiem neļauj pazemināt siltumenerģijas tarifus, ja par kurināmo izmanto dabasgāzi, norādīja Akermanis.

Pamazām pieaug arī šķeldas cena

Viņaprāt, par Latvijai ideālo situāciju varētu uzskatīt šķeldas katlus kopā ar gāzes koģenerāciju, tikai ziemas maksimumslodzes nepieciešamības gadījumos sedzot pieprasījumu ar gāzes katliem.

Akermanis atzina, ka pamazām pieaug arī šķeldas cena. Pēdējo piecu gadu laikā tā ir dubultojusies. «Tomēr, neskatoties uz zināmiem riskiem, patlaban, izmantojot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu, Latvijā centralizētajā siltumapgādē ir noticis un turpinās īsts «zaļās enerģijas» bums - jau ir uzbūvētas daudzas šķeldas katlumājas un koģenerācijas stacijas, un to būve turpinās. Papildus iepriekšējām trijām ES fondu atbalsta kārtām līdz augusta beigām turpinās projektu pieņemšana ceturtajā kārtā - ir pieejams ap 19 miljonu latu ES atbalsts rekonstrukcijām,» stāstīja LSUA pārstāvis.

Īstenojot iecerētos projektus, nākamgad Latvijā tiek prognozēts trīskāršs šķeldas patēriņa pieaugums, līdz ar to rodas bažas par šķeldas piegādātājiem. Akermanis norādīja, ka liela daļa Latvijas šķeldas tiek eksportēta - gan uz Skandināviju, gan uz Lietuvu un citām valstīm. Savukārt eksportu var apturēt tikai vienā veidā - maksājot iekšējā tirgū vairāk, piebilda LSUA izpilddirektors un pauda cerību, ka šķeldas pietiks visiem.

Namu īpašnieki ar siltināšanu nodarbojušies maz

Vaicāts par siltumuzņēmumu iespējām pazemināt tarifus citos veidos, viņš norādīja uz veco siltumtrašu nomaiņu pret rūpnieciski izolētajām caurulēm, lai samazinātu siltumzudumus. Kā pozitīvo piemēru viņš minēja Liepāju, kur paralēli trašu rekonstrukcijai top «zaļā» koģenerācijas stacija, iecerēta arī «zaļā» katlumāja. Pēc viņa vārdiem, siltumuzņēmumos pēdējos desmit gados ir veikti ļoti daudzi pasākumi, lai piegādātais siltums kļūst lētāks, lai samazinātos zudumi trasēs, turpretī namu īpašnieki ar siltināšanu nodarbojušies maz.

«Visi bļauj, ka siltums ir dārgs, bet mierīgi laiž to ārā caur sienām, bēniņiem, logiem.

Siltumuzņēmumi tur nevar jaukties, jo tas nav viņu īpašums, bet iedzīvotāji nespēj vienoties par siltināšanas projektiem,» vērtēja LSUA pārstāvis. Tādējādi par ēku apkuri ir jāmaksā daudz un veidojas parādi.
Savukārt parādu dēļ uzņēmumiem nepietiek naudas rekonstrukcijām un nenotiek attīstība. «Vienīgais, kas patlaban velk uz priekšu siltumapgādes attīstību Latvijā, ir Eiropas fondu naudas. Citādi veidojas apburtais loks - cilvēki nevar samaksāt, jo dārgi, bet, lai samazinātu siltuma izmaksas, nomainot katlus vai siltumtrases, siltumuzņēmumiem pašiem rokas par īsām - nepietiek naudas,» sprieda LSUA pārstāvis.


Kā ziņots, dabasgāzes tarifi rūpnieciskajiem klientiem, tai skaitā siltumuzņēmumiem, tiek noteikti tabulas veidā, dažādiem dabasgāzes cenas līmeņiem nosakot konkrētus tarifus. Ja mainās gāzes cena, mainās arī tarifi. Cenas un tarifi šiem klientiem mainās katru mēnesi. Virkne uzņēmumu vērsās regulatorā ar jauniem tarifu projektiem, ņemot vērā lēmumu dabasgāzei piemērot akcīzes nodokli.

Patlaban spēkā esošie dabasgāzes apgādes pakalpojumu tarifi Latvijā tika apstiprināti 2008.gadā, iepriekš norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tādējādi pašreizējās tarifu izmaiņas ir saistītas ar gāzes tirdzniecības cenas izmaiņām. Tas savukārt ir saistīts ar valūtu attiecību un mazuta cenu izmaiņām.

Šonedēļ pie regulatora biroja notika neliels pikets pret dabasgāzes tarifu paaugstināšanu mājsaimniecībām.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana