otrdiena, 2012. gada 31. jūlijs

Nesakārtotie ceļi nozīmē tiesvedības pret valsti






















Ja finansējums ceļu sakārtošanai netiks palielināts, nākotnē varētu palielināties tiesvedību skaits pret Latvijas valsti par nesakārtotiem ceļiem, otrdien žurnālistiem pavēstīja Latvijas valsts autoceļu uzturētāja «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže.
«Jau pašlaik autovadītāji vēršas pret valsti. Šogad ir saņemti 150 iesniegumi pret valsti par slikto ceļu stāvokli, tāpat šogad ir sāktas 15 tiesvedības pret valsti, bet ir arī tiesvedības, kas velkas jau no iepriekšējiem gadiem. Un, jo naudas būs mazāk, jo šādu tiesvedību būs arvien vairāk,» sacīja Pāže un piemetināja, ka sliktā ceļu stāvokļa dēļ autovadītājiem, pa tiem pārvietojoties, rodas būtiski zaudējumi. «Pēc dažādiem aprēķiniem – saskaitot degvielas pārtēriņu, auto amortizāciju un laika pārtēriņu, pārvietojoties pa Latviju, visi autovadītāji kopā zaudē aptuveni pusmiljardu latu,» teica LVC valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik par Eiropas Savienības (ES) finansējumu notiek daudzi ceļu remonti, kas situāciju stabilizē, taču bažas rada tas, ka nākotnē ES finansējums ceļiem varētu samazināties. «Protams, par ES finansējumu arī tiek veikti daudzi darbi, kas situāciju nedaudz stabilizē, bet ir problēma, ka nākamajā gadā Eiropas finansējums vēl būs tādā pašā apmērā, bet aiznākamajā gadā šis finansējums krasi samazināsies, līdz ar to, lai varētu atgriezties pie stabilizācijas un lai stāvoklis tiktu normalizēts, vienīgā iespēja ir atgriezties pie stabila finansējuma,» paskaidroja Pāže un piebilda, ka autoceļu finansējuma piesaistīšana ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem radītu normālus darba apstākļus. «Gan ceļa darbu organizētājiem, gan pasūtītājiem šāds budžeta modelis un finansējuma piesaiste radītu normālus darba apstākļus un radītu iespēju nākamā gada plānus realizēt laicīgi un veikt šos darbus atbilstošos laika apstākļos,» viņš pieļāva.

Tāpat LVC valdes priekšsēdētājs pastāstīja, ka šā gada viss piešķirtais finansējums ir veiksmīgi apgūts, taču šogad veikto darbu apmērs ir mazāks, nekā būtu nepieciešams. «Šā gada viss finansējums un papildu finansējums tiek apgūts, un visas summas jau ir līgumos. Taču tie darbi, kas tiek veikti šogad, ir divarpus reižu mazāk, nekā būtu nepieciešams veikt,» atzina Pāže.

Viņš arī pavēstīja, ka pastāv būtiskas problēmas ar grants seguma ceļu atjaunošanu. «Vēl viena liela problēma ceļiem, par ko parasti nerunā, jo visi runā par asfalta segumu, ir grants segums, kas pēdējo četru piecu gadu laikā katru gadu ir atjaunots tikai simts kilometru garumā. Un puse no grants ceļiem sen jau vairs nav grants ceļi, bet tas ir smilšu klājums, kas ir palicis no ceļa,» atklāja Pāže.

Pēc viņa paustā, lielas problēmas arī vērojamas saistībā ar tiltu remontiem. «Tilti ir transporta būves, kas ir pašas bīstamākās no viedokļa, ka tās sabrūk. Pagājušajā gadā ļaunprātības dēļ, kad pa tiltu brauca, neievērojot kravas uzliktos ierobežojumus, ir salūzuši divi tilti. Paldies Dievam, bez letālām sekām. Un no 930 tiltiem vairāk nekā 100 tiltu ir kritiskā vai ļoti kritiskā stāvoklī,» informēja Pāže un piemetināja – ja nākamajā un aiznākamajā gadā to tiltu remonts, kuru stāvoklis ir kritisks, netiks veikts, tie būs jāslēdz. «Faktiski, ja nākamajā un aiznākamajā gadā kritiskāko tiltu remonts netiks veikts, pastāv iespēja, ka tilti būs arī jāslēdz, jo citas iespējas nepastāv. Tā ir būve, kurai sabrūkot radīsies daudz lielākas sekas,» klāstīja LVC valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik tiek remontēts ļoti neliels skaits tiltu. «Ja no 930 tiltiem šogad par valsts budžeta naudu tiek remontēti divi tilti, par ES naudu 15, tad, ļoti vienkārši rēķinot, ja pa diviem tiltiem gadā mēs remontējam par pašu naudu, tad, lai salabotu šos tiltus, ir vajadzīgi vairāk nekā 450 gadu,» teica Pāže.

Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik netiek atbilstoši uzturēti tie ceļi, kuri būvēti par ES līdzekļiem. «Ja Eiropa naudu ir piešķīrusi ceļu būvei un remontam, tad viņi arī prasa atbilstošu uzturēšanu. Faktiski tie ceļi, kas tika būvēti pirms sešiem līdz astoņiem gadiem par Eiropas naudu, ir atbilstoši jāuztur. Un atbilstoša uzturēšana ir tā, ko mēs veicam ierobežotos apmēros, – tā ir gan grāvju tīrīšana, gan apauguma noņemšana, gan diluma kārtas atjaunošana. Mēs pašlaik neatjaunojam diluma kārtu ceļu posmos, kas ir labākā stāvoklī uz pārējā fona,» sacīja Pāže.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) Sauszemes transporta direktors Andris Lubāns pavēstīja, ka ministrija apzinās, ka valsts autoceļu stāvoklis ir kritisks, līdz ar to tiek piedāvāts mainīt finansēšanas modeli. «Tiek piedāvāti grozījumi, kas paredz autoceļu finansējumu piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim un akcīzes nodoklim par naftas produktiem, liecina valdības sēdes darba kārtība. Šie grozījumi palielinātu finansējumu ilgtermiņā līdz pat 2020.gadam, sākot no 2013.gada pakāpeniski palielinot finansējumu valsts autoceļu fondam,» paskaidroja Lubāns.

Arī autoklubs «Lamb» aģentūrai BNS norādīja, ka līdzekļiem ceļu būvei Latvijā būtu jāpieaug vairākkārt. «Latvijā ir plaša viedokļu gamma par ceļu sabrukšanas iemesliem, kur vienā spārnā gozējas satraukums par naudas trūkumu, kuru popularizē atbildīgās amatpersonas, bet otrā bažas par profesionālisma jeb kvalifikācijas trūkumu, kuru savukārt pauž sabiedriskās organizācijas. Profesionālisma trūkumu sekmē arī līdzšinējie ceļu būves iepirkumu noteikumi, kur uzvar lētākais, bet ne vienmēr kvalitatīvākais piedāvājums. Patiesība par ceļu bēdīgā stāvokļa iemesliem katrā konkrētajā gadījumā meklējama pa vidu starp galējiem viedokļiem, tomēr nevar noliegt, ka līdzekļiem ceļu būvei mūsu valstī būtu jāpieaug vairākkārt,» atzina «Lamb».

Autoklubs arī pieļāva, ka Latvija varētu izmantot pensiju fonda līdzekļus ceļu būvei pašlaik un garantēt to atdošanu ar atbilstošu peļņu iedzīvotājiem, kad tiktu sasniegts viņu pensijas vecums. «Kādēļ valstij neizmantot pensiju fonda līdzekļus ceļu būvei tagad un garantēt to atdošanu ar atbilstošu peļņu iedzīvotājiem, kad tiktu sasniegts pensijas vecums, protams, atbilstoši izlietoto līdzekļu apmēram un sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamās garantijas? Labklājības ministrija jau ir izteikusi priekšlikumu par maksas ceļu finansēšanu no pensiju fonda līdzekļiem, tomēr kādēļ tikai maksas? Šādu ceļu izplatība būtu nepieņemama, ņemot vērā, ka Latvijas autovadītājs jau tā ik gadu maksā daudz vairāk nekā Baltijas kaimiņi, un mūsu valsts konkurētspējas celšanas nolūkos steidzami būtu jāsamazina Latvijas autovadītāju ikgadējie maksājumi. Kaut vai līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur nav atsevišķa ekspluatācijas gada nodokļa, bet šis maksājums iekļauts degvielas akcīzes nodoklī, tātad – cik nobrauc, tik maksā,» sacīja autoklubā.

Tajā arī pavēstīja, ka, vērtējot pensiju fonda izmantošanas praksi, ir dzirdēts priekšlikums vairāk tos piesaistīt nacionālajai tautsaimniecībai, nevis ieguldīt tikai ārvalstu finanšu instrumentos, dodot būtisku peļņu komercbankām. «Tādēļ arī no šā viedokļa atbalstāma varētu būt ideja par pensiju fonda līdzekļu ieguldījumu Latvijas ceļu būvē un atjaunošanā. Tā būtu ne tikai finansiāla, bet arī psiholoģiska un arī patriotiska vērtība, jo strādājošie zinātu, ka iemaksas pensiju fondā kalpo svarīgam mērķim – Latvijas ceļu sakārtošanai. Labi zināms, ka bieži vien idejas, kuras sākumā liekas netradicionālas, tādēļ grūti pieņemamas, izrādās labs problēmas risinājums,» norādīja autoklubs «Lamb».

Jau ziņots, ka SM sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kas paredz autoceļu finansējumu piesaistīt ceļu lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklim un akcīzes nodoklim par naftas produktiem. Ministrija aicina noteikt, ka valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem: 2013.gadā – 20%, 2014.gadā – 30%, 2015.gadā – 40%, 2016.gadā – 50%, 2017.gadā – 60%, 2018.gadā – 70%, bet 2019.gadā un turpmākajos gados – 80%.

Paredzēts, ka 75% no Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem lietojami tikai valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un renovācijai, turklāt no šiem līdzekļiem nav finansējamas valsts autoceļu attīstības programmas, bet 2% no Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem kā mērķdotācijas lietojami pašvaldību autoceļu un ielu pārvaldīšanas, uzturēšanas renovācijas un būvniecības finansēšanai.

Tāpat, lai saglabātu valsts un pašvaldību autoceļu tīkla kopējo finansējumu 2011.–2012.gada līmenī, SM piedāvā 2013.gadam akcīzes nodokļa par naftas produktiem ievērtējamās daļas lielumu noteikt 20% apmērā ar ikgadējo pieauguma soli 10% līdz 2019.gadam.

Ministru kabinets otrdien iepazīsies un lems par SM sagatavoto informatīvo ziņojumu.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru