pirmdiena, 2012. gada 16. jūlijs

Necīnīsies ar pasta kastīšu piegružošanu






















Līdz augšai piebāzta pasta kastīte ar nevēlamiem reklāmas bukletiem, lapiņām un citu nevajadzīgu informāciju. Ar šādu skatu ik vakaru, atgriežoties no darba, saskaras daudz iedzīvotāju. Turklāt pēc sarunas ar iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem var secināt, ka situācija šajā jomā tik drīz neuzlabosies. Vienīgā izeja - pašiem iedzīvotājiem rakstīt vai līmēt uzlīmes uz pasta kastītēm, aicinot tās nepiebāzt ar reklāmām.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane portālam skaidroja, ka patlaban neadresēto reklāmas materiālu ievietošanu pasta kastēs nekas neregulē un arī neuzrauga.

Regulatora pārziņā ir tikai adresētie sūtījumi - vēstules, pakas.

«Visi materiāli, kas nav adresētie sūtījumi, netiek regulēti, un regulators tur nevar iesaistīties.»

Regulators arī nav saņēmis iedzīvotāju sūdzības.

Atbildīgie neatrod risinājumu

Pirms kāda laika regulēšanas komisijas pārstāvji iniciēja diskusiju par šo tēmu ar Tieslietu ministrijas un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču toreiz iesaistītajām pusēm neizdevās rast risinājumu, kas palīdzētu iedzīvotājiem izvairīties no pasta kastīšu piebāšanas ar nevajadzīgiem papīriem. Nākotnē situācijas uzlabošanā varētu iesaistīties arī Ekonomikas ministrija, kuras pārziņā ir reklāmas joma.

Līdzīgi kā citās valstīs arī Latvijā sāktas aktivitātes, lai cīnītos pret mēstulēm pasta kastītēs - iedzīvotāji līmē uz savām pasta kastītēm uzrakstus, aicinot reklāmu izplatītājus nepiesārņot viņu pasta kastītes.

Ievērot vai neievērot šos lūgumus - tas atkarīgs no izplatītāju godaprāta.

Regulatora pārstāve atzina, ka pasta kastīšu piebāšana varētu būt izteiktāka lielajās pilsētās, it sevišķi Rīgā. «Jo tuvāk tirdzniecības centrs, jo reklāmu varētu būt vairāk.» Laukos šī problēma varētu būt mazāka.

Kā cilvēkiem rīkoties?

Bez uzrakstiem un uzlīmēm uz pasta kastītēm iedzīvotājiem ir vēl viens veids, kā rīkoties. Viņi varētu rakstīt vēstules konkrētiem uzņēmumiem, lai lūgtu tos neievietot bukletus konkrētās pasta kastītēs.

Ja uzņēmumiem klienti ir svarīgi, tie centīsies ņemt vērā iedzīvotāju vēlmes. «Tas būtu normāli no biznesa viedokļa.»

Norāda uz nelegālajiem darboņiem

Savukārt Latvijas Pasta Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa norādīja, ka jautājumi par mēstulēm adresējami arī visiem Latvijā reģistrētajiem vairākiem desmitiem pasta komersantu, kā arī tiem nereģistrētajiem un nelegālajiem komersantiem, kuru pastkastītēs samesto reklāmas materiālu ceļu līdz iedzīvotājiem nav iespējams ne izkontrolēt, ne ietekmēt.

Vēl jāpieskaita nezināmas fiziskās personas, piemēram, sētnieki, kam ir ērta pieeja pastkastītēm un kurus nereti reklāmas izplatīšanai nolīgst dažādas firmas.

Vēlme atteikties no viena materiāliem neko nerisinās

«Viss iepriekšminētais nozīmē, ka vēlme atteikties no viena pasta komersanta piegādātajiem materiāliem nekādā veidā nerisinās šo normatīvajos aktos nekādā veidā patlaban nereglamentēto problēmu, jo piegādi turpinās veikt vai nu citi komersanti, vai arī personas, kuru identitāte vispār nav noskaidrojama.»

Šis jautājums būtu jāatrisina ar normatīvo aktu prasībām.

«Kamēr šāda regulējuma nebūs, uzlīmes īpašniekam nebūs nekādu garantiju, ka viņa pastkastītē neparādīsies reklāmas materiāli, jo

šobrīd jebkurš var ievietot jebko ikvienā pastkastītē.

Ja Latvijas Pasta pastnieki ievēros uzlīmes, nav nekādas pārliecības, ka to darīs arī visi citi.»
Pastnieki iespēju robežās ievēros akcijas «Zaļie soļi» izplatītās uzlīmes ar lūgumu nemest reklāmas materiālus marķētajās pastkastītēs.

Var rasties haoss

«Diemžēl var prognozēt, ka šī situācija radīs sava veida haosa risku, jo bez attiecīga regulējuma vienā brīdī tā var radīt savstarpēju apvainojumu birumu, iesaistītajām pusēm mēģinot noskaidrot, kurš tad kura pastkastītē ko beigu beigās ir ievietojis.

Diemžēl Latvijas Pasts nebūs labākajā situācijā, jo liela daļa klientu nemaz nezina, ka korespondenci - vai tas būtu laikraksts/žurnāls, rēķins vai reklāmas materiāls - viņiem nemaz nepiegādā Latvijas Pasts, bet gan kāds no pārējiem pasta komersantiem. Par nelegālajām piegādēm vispār nerunājot...»

Pastā pēdējā laikā nav justa iedzīvotāju īpaša interese par šo tēmu - tie esot tikai daži adresāti mēnesī. «Šajos gadījumos mēs vispirms noskaidrojam, vai Latvijas Pasts attiecīgajā adresē vispār veic šādu materiālu piegādi. Bieži izrādās, ka tie nav Latvijas Pasta izplatītie materiāli.»

Nereti esot novērojama pilnīgi pretējas situācijas.

Cilvēki sūdzas, kāpēc pastkastītē nav atraduši reklāmu, ko saņēmis kaimiņš.

«Saskaņā ar pasta novērojumiem būtiskai iedzīvotāju daļai šie informatīvie materiāli ir vērtīgs ziņu ieguves avots. Un ne vienmēr tā ir reklāma: ir arī valsts institūciju informācija, piemēram, par veselības aprūpes profilaktiskajām bezmaksas programmām, un citi materiāli.»

Uzraugot pastnieku darbu, iznēsājot arī reklāmas materiālus

Kāds lasītājs, kura ikdiena bijusi saistīta ar šiem materiāliem, zināja teikt, ka pastnieku darbošanās ar mēstulēm tiek regulāri pārbaudīta. Ja kontrolētāji fiksējot, ka visi sūtījumi nav iznēsāti, pastniekam ir nepatikšanas.

Savukārt pasta pārstāve skaidroja, ka tiek pārbaudīta pastnieku darbība nevis kādā konkrētā atsevišķā segmentā, bet viņu darba – t.i., korespondences piegādes – kvalitāte kopumā. Tāpat tiek pārbaudīta ikviena individuāla klienta sūdzība.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana