otrdiena, 2012. gada 10. jūlijs

Naudu jaunam apģērbam vairs nežēlo




























Lai gan mūsu valsts iedzīvotāji žēlojas, ka Latvijas apģērbu veikalos grūti atrast kvalitatīvas drēbes nepieciešamajā izmērā, vēlamajā stilā, sirdij tīkamā krāsā un turklāt vēl par pieņemamu cenu, apģērbu tirgotāju izklāstītais liecina, ka apgrozījums aizvien pieaug un šis gads nozarei varētu būt ļoti veiksmīgs, vēsta laikraksts Diena.
Noteicošais faktors, kas ļaujot cerēt uz labiem finanšu rādītājiem, esot tas, ka daudziem beidzies ekonomiskās krīzes uzspiestais taupības režīms. «Vērojams, ka cilvēki uzelpojuši un vēlas sevi iepriecināt ar jaunu apģērbu,» drēbju veikalos dominējošo noskaņu raksturojusi tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.
Tam piekritusi arī Peek&Cloppenburg veikala vadītājas vietniece Ilona Vaitava, prognozējot, ka 2012. gads būs veiksmīgs. «Pirmajā pusgadā vērojams apgrozījuma pieaugums. Šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais,» cerot arī Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apģērbu veikalu kopējais apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 13,4 miljonus latu, kas ir vidēji par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos, valdošo optimismu ar skaitļiem pamatojis Linstow Center Management pārstāvis Mārcis Budļevskis.
Pašreizējo situāciju apģērbu tirdzniecībā raksturojot arī paradokss, ka mūsu valsts iedzīvotāji labprāt mēdz apģērbu iegādāties ārzemēs un internetā, uzskatot, ka Latvijā pieejamie tērpi nav pietiekami kvalitatīvi un maksā pārāk dārgi, savukārt Rīgas apģērbu veikalos aizvien vairāk iepērkas ārvalstu tūristi gan no Centrāleiropas un Skandināvijas valstīm, gan Krievijas un citām ārpus Eiropas Savienības esošajām zemēm.
Vairāku tirgotāju norādītais, ka vidusmēra apģērbu veikalā vienā iepirkšānās reizē pircējs iztērē 20-30 latu, uzskatāmi parādot, ka Latvijas iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem dod priekšroku apģērba iegādei atlaižu laikā un ļoti iespējams, ka, piemēram, kleita par sākumcenu Ls 60 veikalā tā arī paliks līdz nocenošanas brīdim. Saglabājot esošo kvalitāti, zemāku apģērbu sākumcenu noteikt nav iespējams, turklāt ražotāji un tirgotāji allaž cer, ka varbūt produkciju tomēr izpirks bez nocenošanas, Dienai atzinusi M. Ērgle.
Apģērba cenu veido dizaineru un šuvēju darba apmaksa, audums, šūšana, apdares materiāli, transportēšana, izmaksas tirdzniecībai un, protams, nodokļi, bet to cenu, par kādu apģērbs reāli tiek pārdots, nosaka pircēji, uzskata Baltika Latvija direktore un pamato apģērbu tirgotāju cenu politiku, sakot, «katram apģērbam ir divas cenas - viena, par kādu mēs vēlamies to pārdot, otra, ko pircēji gatavi maksāt. Pircējiem šķiet, ka izpārdošanu laikā apģērbi tiek pārdoti par cenu, kurai noņemts uzcenojums, bet tā nav. Ja apģērbs nonāk atlaižu akcijā, tas nozīmē, ka esam produkciju saražojuši pārāk dārgi.»

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru