otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs

Lindermans rēķinās ar 30% vēlētāju atbalstu savai partijai


























Par partijas "Par dzimto valodu" deputātu kandidātu sarakstiem nākamajās pašvaldību vēlēšanās varētu nobalsot apmēram 30% vēlētāju, kas referendumā atbalstīja otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, apgalvo partijas līderis Vladimirs Lindermans.
"Par dzimto valodu" gatavojas kandidēt Daugavpilī, Ludzā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā, Rīgā un citās pašvaldībās, kur referendumā bija vislielākais atbalsts krievu valodai.

"Par dzimto valodu" ienākšana politikā, pēc Lindermana teiktā, būtu kā "līdakas" ielaišana dīķī, kur patlaban snauduļo "karūsas" - kreisās partijas, kurām jau beidzas "iekšējā elektrība".
Tiesa, pašam Lindermanam un viņa tuvākajam cīņu biedram Jevgēnijam Osipovam iespēja kandidēt ir liegta, jo viņiem nav Latvijas pilsonības. Lindermana sūdzību par aizliegumu kārtot naturalizācijas eksāmenus administratīvā tiesa izskatīs tikai 2013.gada septembrī.

Lindermans apgalvo, ka masu mediji kļūdaini ziņoja, ka maija beigās tika sasaukta partijas "Par dzimto valodu" dibināšanas kongress. Tā bija kārtējā partijas "13.janvāra kustība" kopsapulce, kurā tika lemts par partijas nosaukuma maiņu - turpmāk tā sauksies "Par dzimto valodu".

Partijas pārstāvji iesnieguši Uzņēmumu reģistrā (UR) dokumentus, kas apliecina partijas nosaukuma maiņu. 6.jūnijā valsts notārs Ringolds Balodis pieņēma lēmumu par izmaiņu ierakstīšanas politisko partiju reģistrā atlikšanu, jo tika konstatēti trūkumi partijas statūtu jaunajā redakcijā, kā arī citas nepilnības, noformējot reģistrācijai iesniegtos dokumentus. Trūkumu novēršanas termiņš noteikts - šā gada 4.septembris.

"Mums bija izvēle - apstrīdēt valsts notāra lēmumu administratīvajā tiesā, kur tiesāšanās var ilgt gadiem. Mēs nolēmām, ka racionālāk ir jūlijā sasaukt atkārtotu partijas biedru kopsapulci un novērst UR norādītos trūkumus," teica Lindermans.
Pēc 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, kuros Lindermans pats nepiedalījās, viņš nodibināja partiju "13.janvāra kustība", tad kopā ar "Osipova partiju" izveidoja politisko apvienību "Internacionāle", tagad būs partija "Par dzimto valodu".

Mainīt partijas "13.janvāra kustība" nosaukumu Lindermana domubiedri izlēmuši tāpēc, ka pēc krievu valodas referenduma "Par dzimto valodu" ir zīmols. Tas skan aktuāli. "Ir svarīgi, lai vēlētāji atpazīst mūsu partiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka ne es, ne Osipovs vēlēšanās nevarēsim kandidēt, jo esam nepilsoņi. Tāpēc partijai ir vajadzīgs nosaukums, kas piesaista cilvēku uzmanību," norāda Lindermans.

Partija "Par dzimto valodu" cīnīsies par līdztiesību - par Latvijas pilsonību visiem mūsu valsts nepilsoņiem, par oficiālas valodas statusu krievu valodai, par mazākumtautību skolu saglabāšanu.

"Mūsu partija vēlas apvienot cilvēkus kopīgā cīņā par taisnīgumu un ir gatava nostāties šīs cīņas priekšgalā. Nevis tauta pret tautu, bet visi kopā, plecu pie pleca - pret zagļiem-ierēdņiem, pret jauno nomenklatūru. Šie "jaunie baroni", aplaupot valsti un cilvēkus, dzīvo tā kā viņu kolēģi Rietumos, bet visi pārējie, iedzīvotāju vairākums, dzīvo tā kā Āfrikā," pastāstīja Lindermans.

Partija "Par dzimto valodu" iestājas arī par demokrātijas saglabāšanu, kuru apdraud grozījumu likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" pieņemšana Saeimā, kas paredz, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu, pašreizējo 10 000 vēlētāju parakstu vietā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana