otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs

Lembergs iesniedz ECT sūdzību pret Latvijas valsti


























Ventspils mērs Aivars Lembergs otrdien nosūtījis Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ECT) sūdzību pret Latvijas valsts, paziņojumā presei informē Lembergs.
Viņš norāda, ka nosūtījis sūdzību par Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencijas 6.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas nosaka jebkura cilvēka tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā.

Lemberga iesniegums ECT saistīts ar Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departamenta šā gada 24.aprīļa spriedumu atstāt negrozītu Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tika noraidīts Lemberga lūgums izdot viņam vēl labvēlīgāku administratīvo aktu par kompensācijas izmaksu sakarā ar Ventspils mēra izdevumiem advokātu finansēšanai tā saucamajā Grinberga lietā, vēsta LETA.

«Sūdzības pamatā ir apstākļi, kas saistīti ar administratīvo lietu, kurā es iesniedzu pieteikumu, pamatojoties uz likumu «Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu», atlīdzināt man ar juridisko palīdzību saistītus izdevumus par aizstāvību kriminālprocesā, kurā es tiku atzīts par nevainīgu un attaisnots,» skaidro Lembergs.

«Mana sūdzība ir par to, ka AT Administratīvo lietu departaments nevarēja spriest objektīvu un taisnīgu tiesu, jo viens no trim tiesnešiem, kas bija tiesas sastāvā - senators [Andris] Guļāns - 2010.gadā vairākkārt ir negatīvi izteicies par mani publiskajā presē, apvainojot mani, ka es esmu nodrošinājis Saeimas negatīvu lēmumu, ar kuru tiesnesis [Māris] Vīgants netika ievēlēts par AT tiesnesi, kaut gan viņam šādiem apgalvojumiem nebija nekāda pamata. Tās ir fantāzijas par tēmu, jo ne es personīgi, ne kādi mani cilvēki tajā balsojumā nepiedalījās,» iepriekš preses konferencē informēja Lembergs, vēsta LETA.

Guļāns arī iepriekš netieši esot negatīvi izteicies par Lembergu saistībā ar Jāņa Maizīša nepārvēlēšanu ģenerālprokurora amatā.

«Tātad Guļāna negatīvais viedoklis un negatīvā attieksme pret mani jau bija zināma un izteikta jau pirms lieta tika nozīmēta šim tiesas sastāvam. Es pieteicu noraidījumu senatoram Guļānam, tiesas sastāvs to nepieņēma. Pēc mana advokāta domām, tas ir Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.panta pārkāpums, tāpat tas faktiski ir arī Satversmes pārkāpums un likuma «Par tiesu varu» pārkāpums,» norādīja Lembergs.

«ECT savā praksē, arī lietās pret Latviju, ir norādījusi, ka tiesas objektivitāte ir absolūts priekšnosacījums tam, lai tiesas process būtu atzīts par taisnīgu un konvencijas 6.pantam atbilstošu. Turklāt nepietiek ar to, ka tiesnesis pats sevi uzskata par objektīvu – viņam ir arī jāuzvedas tā, lai neatkarīgam novērotājam būtu pārliecība, ka tiesnesis ir brīvs no jebkādiem personiskiem aizspriedumiem. Situācijā, kad tiesnesis atklāti un publiski pauž savu negatīvo attieksmi pret personu, kuras lieta viņam ir jāizspriež, tiesnesi nevar uzskatīt par objektīvu pat tad, ja viņam nav personiskās ieinteresētības lietas iznākumā. Ņemot vērā, ka ECT pastāv vairāki precedenti arī lietās, kuras ir ļoti līdzīgas konkrētajai lietai, man bija pamats vērsties ECT, prasot atzīt manu tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumu,» paziņojumā pauž Lembergs.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana