piektdiena, 2012. gada 6. jūlijs

Krievija saņēmusi Kipras lūgumu par piecu miljardu aizdevumu


























Kipra lūgusi Krievijai aizdevumu piecu miljardu eiro (3,5 miljardu latu) apmērā, piektdien žurnālistiem paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.
 «Saņēmām Kipras puses lūgumu, pašlaik to izskatām,» viņš teica, piebilstot, ka Kipra lūgusi kredītu piecu miljardu eiro apmērā.

Siluanovs norādīja, ka Kipra kredītu lūgusi ne vien Krievijai, bet arī Eiropas Savienībai (ES). «Eiropas Savienība izskata, un mēs izskatām,» viņš norādīja.

Pēc tam Krievijas Finanšu ministrijas Valsts parāda un valsts finanšu aktīvu departamenta vadītājs Konstantīns Viškovskis žurnālistiem apliecināja, ka ministrija izskata kārtējā aizdevuma Kiprai izsniegšanas iespējas un lietderīgumu.

Viņš arī uzsvēra, ka, pieņemot lēmumu, Krievija ņems vērā ES lēmumu par kredīta izsniegšanu Kiprai. «Tas tiks ņemts vērā, pieņemot lēmumu,» viņš apstiprināja.

Otrdien Kiprā  ieradās Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un SVF eksperti, lai izvērtētu Nikosijas lūgumu piešķirt tai finanšu palīdzību ekonomikas glābšanai no bankrota. Tomēr šis aizdevēju trijnieks allaž prasa apmaiņā pret aizdevumu piešķiršanu izpildīt stingrus nosacījumus.

Līdz šim   Kipras  valdība nav paziņojusi, cik liels aizdevums tai nepieciešams, taču tiek lēsts, ka tā apmērs varētu būt līdz 10 miljardiem eiro (septiņiem miljardiem latu).

Maskava pērn refinansēšanas vajadzību segšanai Nikosijai jau piešķīra 2,5 miljardu eiro (aptuveni 1,8 miljardu latu) aizdevumu ar zemu likmi.
Kiprai, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, ir cieši politiskie un biznesa sakari ar Krieviju. Šajā Vidusjūras salā ir reģistrēti simtiem Krievijas  uzņēmumu, un   Kipras  prezidents Demetris Kristofijs, kurš brīvi pārvalda krievu valodu, augstāko izglītību ir ieguvis   Krievijā, kad tā bija PSRS sastāvā.   Kipras  bankās savus naudas līdzekļus ir noguldījušas daudzas   Krievijas  kredītiestādes un uzņēmēji.

25.jūnijā   Kipra  kļuva par piekto eiro zonas valsti, kas lūdza ārēju palīdzību savas ekonomikas glābšanai. Nauda nepieciešama, lai no milzīgiem zaudējumiem pasargātu divas lielas bankas «Bank of Cyprus» un «Cyprus Popular Bank», kurām ir liela ekspozīcija uz Grieķijas valdības obligācijām.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru