pirmdiena, 2012. gada 2. jūlijs

Financial Times apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas valstu taupības modeli






















ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».
Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm.  Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Laikraksts Financial Times apraksta Baltijas valstu ekonomikas attīstības īpatnības. Rakstā par trijās Baltijas valstīs īstenoto taupības modeli skaidrota gan ekonomikas straujā saraušanās 2009. gadā, gan ievērojamā izaugsme pirms krīzes, kas pārspēj izaugsmi tādās Dienvideiropas valstīs kā, piemēram, pirmskrīzes Grieķija. Financial Times atgādina, ka 2009. gada laikā vien Latvijas ekonomika sarāvās par 18%, bezdarbs sasniedza 21% atzīmi, savukārt Lietuvas ekonomika piedzīvoja teju 15% lejupslīdi, bet Igaunijas ekonomika – 14% kritienu, bet tagad visas trīs Baltijas atgriezušās pie izaugsmes. 2011. gadā Igaunijas ekonomika augusi par 7,6%, Lietuvas – par 5,8% un Latvijas – par 5,5%.
Latvija un Baltijas valstis, visticamāk, nevar kalpot par piemēru Grieķijai un Spānijai, uzskata Financial Times. Tomēr Baltijas reģiona piemērs var kalpot kā mācībstunda, un tādēļ Baltijas valstu «ārkārtējos sasniegumus» nevajag vērtēt zemāk.
Latvijas ārkārtīgās taupības modelis nevar tikt attiecināms uz Grieķiju, jo Latvija, atšķirībā no minētās Dienvideiropas valsts, necīnījās ar «parādu kalnu», otrkārt, Baltijas valstu pirmskrīzes izaugsme bija daudz «eksplozīvāka» nekā Grieķijā – laikā no 2005. līdz 2007. gadam Latvijas ekonomika auga par trešdaļu, algas dubultojās, un krīze «aizrāva Latviju atpakaļ «vien 2005. gada līmenī». Turklāt ekonomikas sabrukums, ko postpadomju telpa piedzīvoja deviņdesmitajos gados, daudzu cilvēku atmiņās vēl aizvien bija spilgts. Tādējādi, iespējams, Baltijas valstu iedzīvotāji bija labāk sagatavoti pārciest «grūtos laikus», pieļauj Financial Times. Saistībā ar «padomju faktoru» laikraksts min arī faktu, ka Baltijas valstis robežojas ar lielo Krieviju, un baltieši arvien no tās nedaudz baidās, tādēļ arī dalība «Eiropas projektā» šo valstu pilsoņiem nenozīmē maz. Tāpat Latvijā ir vājāka dažādu organizāciju darbība, salīdzinot, piemēram, ar Grieķiju, kurā itin ātri tika organizēti protesti pret izdevumu cirpšanu. Un visbeidzot – laikraksts atgādina, ka Latvijā liela nozīme bijusi emigrācijai. Kopš 2000. gada Latvijas iedzīvotāju skaits ir mazinājies par 10%, turklāt emigrācijas jautājuma eksperts Mihails Hazans ir norādījis, ka nav zīmju, kas liecinātu, ka cilvēku vēlme emigrēt mazināsies. Saskaņā ar Financial Times teikto, arī Lietuvā situācija ir līdzīga.
Tomēr laikraksts min trīs norādes, kuras parādu krīzes skartās valstis varētu mācīties no Baltijas:
Pēc iespējas ātrākā un īsākā laika posmā jāuzņemas tik daudz ciešanu, cik iespējams. Padarot procesu pakāpenisku, tauta daudz ātrāk nogurst;
Jāveic ne tikai izmaksu samazināšana, bet arī lielas strukturālas reformas. Baltijas valstis aizvēra slimnīcas un skolas, bet pāri arvien vēl palicis pietiekams skaits darbojošos iestāžu;
Palīdz arī tādi valstu vadītāji, kurus neaptumšo korupcijas ēna un kuri gatavi ar iedzīvotājiem dalīt taupības sāpes. Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušais fiziķis varētu būt vīrs, kura dēļ izgudrots termins «tehnokrāts», pauž Financial Times.  Saskaņā ar laikrakstā pausto, daudzi latvieši pieņēma taupības pasākumus, jo V. Dombrovskis bijis godīgs un kompetents, atšķirībā no dažiem iepriekšējiem ministriem.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru