Lai arī makroekonomikas rādītāji liecina par tautsaimniecības izaugsmi, ne visi cilvēki to jūt savos maciņos. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām ir neapmierināti ar savu algu, kas nepalielinās atbilstoši ekonomikas atveseļošanās procesam.
«Swedbank» vecākā ekonomiste Lija Strašuna portālam atzina, ka ekonomikas izaugsmi savos maciņos, protams, nejūt visi un tam ir vairāki iemesli.
«Pirmkārt, ekonomikas izaugsme jau nav tik strauja, lai pilnībā nodarbinātu visus pašreizējos bezdarbniekus.
Turklāt nesabalansētības dēļ starp darba devēju pieprasījumu un esošo darbaspēka piedāvājumu nemaz nav iespējams ļoti strauji mazināt bezdarbu. Tādējādi,
ja cilvēks nevar atrast darbu, viņš arī nejūt ekonomikas izaugsmi.
Pensionāri arī to īpaši nejūt, jo pensiju indeksācija pašlaik ir iesaldēta.
Savukārt strādājošiem situācija atšķiras nozaru un uzņēmumu starpā.»
Privātā biznesa pārstāvjiem situācija uzlabojas
Bankas pārstāve norādīja, ka, salīdzinot ar pērno gadu, pirktspēja pagaidām uzlabojas tikai privātajā sektorā strādājošajiem.
Turklāt algu paaugstinājums nav visiem darbiniekiem – uzņēmumi vēl ir ļoti piesardzīgi un paaugstina algas galvenokārt «atslēgas» darbiniekiem un/vai prēmē darbiniekus par labu sniegumu.
Pieaug spiediens valsts sektorā
Strašuna atzina, ka valsts sektorā spiediens palielināt algas pastiprinās, arī budžeta situācija ir labāka, nekā gaidīts,
tāpēc nākamgad varētu gaidīt straujāku algu kāpumu.
«Ja salīdzināmies ar Eiropas Savienības (ES) attīstītām valstīm, protams, algu līmenis Latvijā vēl ir zemāks, kas ir lielā mērā izskaidrojams un pamatots ar pašreizējo valsts attīstības un produktivitātes līmeni.
Tomēr tas varētu būt viens no faktoriem, kas raisa iedzīvotājos neapmierinātību ar savu algas apmēru.
Gribētos jau saņemt vairāk, tajā pašā laikā darīt mazāk – tomēr diez vai tas ir iespējams.»
Ekonomikas pieaugums var sasniegt 5%
Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā šogad Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs straujāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un var sasniegt pat 5%.
Pieaugošie riski ārējos tirgos, īpaši eirozonā, 2011.gada otrajā pusē un šā gada pirmajā pusē līdz šim nav būtiski ietekmējuši Latvijas ekonomiku.
Latvijas izaugsme patlaban ir visstraujākā ES.
2012.gada pirmajā ceturksnī IKP pieauga par 1,1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jeb par 6,9%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada.
Ražošanas apjomi palielinās gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs, īpaši kokapstrādē, metālapstrādē, elektronisko ierīču, mašīnu un iekārtu ražošanā.
SVF slavē Latvijas paveikto
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) slavē Latvijas tautsaimniecības sasniegumus. Fonds publiskojis pirmo Latvijas starptautiskās finanšu palīdzības pēcprogrammas ziņojumu, kurā tas izteicis secinājumus par valsts ekonomikas izaugsmi un strukturālajām reformām.
SVF norāda, ka Latvijas ekonomika piedzīvo spēcīgu atveseļošanos, lai arī nesenās tendences, kuras ietekmējusi ārējā pieprasījuma dinamika, liecina par pakāpenisku izaugsmes tempa palēnināšanos.
Pērn IKP, valdības ienākumi un eksports patīkami pārsteidzis.
Prognozē bezdarba līmeņa samazināšanos
Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad Latvijā vidējais bezdarba līmenis varētu būt 15%. Savukārt Labklājības ministrija ir optimistiskāka un lēš, ka tas šogad samazināsies līdz 12,1%, bet nākamgad - līdz 10,9%.
Vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits šogad varētu būt ap 120 000, bet nākamgad tas samazināsies un būs vidēji 109 000 bezdarbnieku.
Ministrija prognozē, ka nākamajos gados situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, tomēr vidējā termiņā saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.
Būtiski nemainoties reģionālā atbalsta uzsvariem, darba tirgus reģionālā polarizācija saglabāsies kā ilgtermiņa problēma.
Tikai trešdaļa apmierināta ar algu
Ar «Snapshots» aptaujas palīdzību portāls noskaidroja, ka tikai trešā daļa cilvēku ir pilnībā vai drīzāk apmierināti ar savu atalgojumu, bet 64% pauž pretēju viedokli - viņi ir nemierā ar savu algu.
Visaugstākais apmierināto īpatsvars ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem (43%) un no 30 līdz 39 gadiem (36%), kā arī starp latviešiem (36% pretstatā 28% krievu vai citas tautības pārstāvju).
Protams, apmierināto īpatsvaram ir tendence pieaugt, palielinoties ienākumu apmēram.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru