otrdiena, 2012. gada 3. jūlijs

Darba burtnīcas no 2014./2015.mācību gada varētu aizstāt digitāli mācību materiāli


























Lai mazinātu vecāku izdevumus par mācību līdzekļiem, drukātus mācību līdzekļus iecerēts aizstāt ar digitāliem mācību materiāliem, un no darba burtnīcām varētu atteikties jau no 2014.gada 1.septembra,  ar pārstāvja Reiņa Tukiša starpniecību atzina izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā ziņojumā par mācību literatūras nodrošinājumu vispārējās izglītības iestādēs, ko otrdien uzklausīja valdībā, norādīts, ka šim mērķim paredzēts izmantot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Ķīlis atzīst, ka darba burtnīcu iegāde ir sāpīgs jautājums skolēnu vecākiem, tādēļ ir meklēti un rasti risinājumi. Jau tuvāko dienu laikā Valsts izglītības attīstības aģentūra Izglītības inovāciju fonda ietvaros izsludinās konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Šim nolūkam atvēlēti 300 tūkstoši latu.
Vienlaikus ministrs apņēmies vēl šā gada laikā izsludināt apjomīgu konkursu digitālo mācību līdzekļu izstrādei un rosināt pāreju no drukātām darba burtnīcām uz digitāli lietojamiem interaktīviem materiāliem, vai arī uz visiem bezmaksas pieejamiem izdrukājamiem mācību materiāliem.

Pēc Ķīļa domām, konsekventi virzot šīs ieceres, pilnīga atteikšanās no vecāku iegādātām darba burtnīcām varētu notikt jau no 2014.gada 1.septembra.

IZM informatīvajā ziņojumā pausts – plānojot izglītības ieguvē ieviest valsts galvotu finansējumu jeb vaučeru sistēmu, katram skolēnam mācību līdzekļu iegādei atvēlot valdības noteikumos paredzētos 7 latus. Tomēr, ņemot vērā, ka mācību literatūras izdevumu sagatavošanas - autoratlīdzības un ražošanas izmaksas – pieaug, šī summa būtu palielināma vismaz līdz 14 latiem. Savukārt mācību līdzekļu digitalizācijai būtu piesaistāms Eiropas Savienības struktūrfondu 2014. - 2020.gada plānošanas perioda finansējums, pausts ziņojumā.

Tāpat tajā uzsvērts, ka Valsts izglītības satura centrs (VISC), izvērtējot mācību literatūras atbilstību izglītības standartiem, apstiprina mācību komplektizdevumus, kuros obligāti jāiekļauj mācību grāmata skolēnam un metodiskais līdzeklis skolotājam, taču darba burtnīcas, uzdevumu un praktisko darbu krājumu izmantošana izglītības procesā nav obligāta.

VISC sadarbībā ar Latvijas Skolu bibliotekāru biedrību aptaujāja Latvijas vispārējās izglītības iestāžu bibliotēkas, lai noskaidrotu, cik daudz pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu apguvei nepieciešamās mācību literatūras skolas iegādājušās par budžeta līdzekļiem un kādu daļu – par vecāku naudu.

Aptaujas rezultāti parādīja, ka pamatizglītības programmu apguvei par budžeta līdzekļiem pērk aptuveni 95% mācību grāmatu un 5% darba burtnīcu, bet par vecāku naudu – attiecīgi 5% mācību grāmatu un 95% darba burtnīcu. Vispārējās vidējās izglītības programmu apguvei par budžeta līdzekļiem iegādājas aptuveni 87% mācību grāmatu un 13% darba burtnīcu, bet par vecāku naudu – attiecīgi 13% mācību grāmatu un 87% darba burtnīcu.

Vienlaikus šī aptauja liecina, ka vecāki galvenokārt pērk mācību grāmatas un darba burtnīcas, kurās skolēns veic individuālus ierakstus, kā arī citus mācību līdzekļus (piemēram, vārdnīcas, atlantus), kurus skolēns izmanto mācību procesā vairāku mācību gadu garumā. Savukārt par budžeta līdzekļiem tik pirktas ilglaicīgi lietojamas grāmatas (mācību grāmatas, daiļliteratūra, uzziņu literatūra), kuras skolēni var saņemt skolas bibliotēkā.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru