trešdiena, 2012. gada 4. jūlijs

Citās valstīs EP noraida 'pretpirātisma nolīgumu'; ACTA nestāsies spēkā ES






















Eiropas Parlaments trešdien noraidījis Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) jeb "pretpirātisma nolīgumu", līdz ar to ACTA neiegūst likuma spēku Eiropas Savienībā. Šis ir pirmais gadījums, kad Eiropas Parlaments izmanto Lisabonas līgumā tam piešķirtās pilnvaras noraidīt starptautisku nolīgumu.

Pret ACTA balsoja 478 parlamentārieši, 39 bija pret noraidīšanu, 165 – atturējās, portālu "Delfi" informēja EP pārstāvniecība Latvijā.

Latvijā ACTA ratificēšana ir apturēta. Ņemot vērā noskaņojumu atsevišķās sabiedrības grupās, kā arī vairāku ekspertu izteiktās raizes par iespējamo ACTA piemērošanu Latvijā, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskatījaa, ka pēc parakstītā nolīguma saņemšanas Latvijai nav jāsasteidz ACTA ratifikācija Saeimā, un vispirms ir jānodrošina konstruktīvs un argumentēts dialogs un diskusija ar ieinteresētajām pusēm.
Ekonomikas ministrija iepriekš skaidroja, ka ACTA stāsies spēkā ES tikai pēc tam, kad visas ES dalībvalstis nolīgumu būs parakstījušas un ratificējušas nacionālajos parlamentos, un kad Eiropas Parlamentam būs tam devis piekrišanu. Šis process var prasīt vairākus gadus.

Iepriekš Eiropas Komisija (EK) lūgs Eiropas Kopienu tiesai vērtēt ACTA atbilstību Eiropas Savienības (ES) pamattiesībām un brīvībām.

ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.

Vairākas starptautiskās organizācijas, arī "Free Software Foundation" (FSF), iepriekš asi kritizēja nolīguma ieceri, uzskatot, ka tas ierobežos pilsoniskās brīvības un radīs kultūru, kurā brīvi pieejamu programmatūru uzskatīs par kaut ko nepieņemamu, nevis par radošuma un inovāciju izpausmi. Interneta vārda brīvības aizstāvji norādījuši, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar nolīgumu būtu jāpārbauda visi lietotāju saņemtie un nosūtītie dati, turklāt pakalpojumu sniedzējiem būs aizliegts uzturēt tādu bezmaksas programmatūru, kas ļauj piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem datiem.


SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru