Rīgas pašvaldības policija (RPP) līdz 30.jūnijam saņēmusi 3299 zvanus saistībā ar trokšņošanu, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā informēja RPP Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš. Jau rakstījām, ka Rīgas pašvaldības policija jūnijā kādai rīdzinieku ģimenei piespriedusi kopumā 101 latu lielu sodu, jo viņu dēls daudzdzīvokļu namā trenējies klavierspēlē.
Policijas darbinieki par trokšņošanu šajā laika posmā noformējušas 332 administratīvā pārkāpuma protokolus, un trīs personas par izdarīto pārkāpumu sauktas pie administratīvās atbildības, izrakstot naudas soda kvīti un iekasējot naudas sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā. Minētajā laika posmā RPP saņemti 672 iesniegumi, no kuriem 289 sūdzības bijušas par trokšņošanu no plkst.7 līdz 23, bet 383 - par trokšņošanu no plkst. 23 līdz plkst.7.
Rīgas domes sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet troksnis nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru.
Znotiņš norādīja, ka patlaban nav šķēršļu saukt personas pie administratīvās atbildības, taču uzņēmēji mēdz policijas lēmumus apstrīdēt tiesā, un procesa gaitā gadījies saskarties ar līdzīgu pārkāpumu atšķirīgām interpretācijām. Piemēram, pērn novembrī Rīgas apgabaltiesa lēma, ka naktsklubu, bāru un kafejnīcu radītam troksnim ir pastāvīgs raksturs, jo tie veic komercdarbību, kuras rezultātā tiek radīts troksnis - atskaņota mūzika. Rezultātā tiesa atcēlusi astoņus policijas lēmumus saukt trokšņotājus pie atbildības.
Savukārt šā gada 21.maija Administratīvā apgabaltiesa līdzīgā gadījumā secinājusi, ka mūziku, kas klubā netiek atskaņota nemainīgi un katru dienu, nevar vērtēt kā pastāvīgu troksni. Ņemot vērā arī citus spriedumā minētos apstākļus, lēmums par komersanta saukšanu pie administratīvās atbildības tika atstāts spēkā. Par spīti atšķirīgajiem secinājumiem tiesas piekrīt, ka minētās normas aizsargā tiesības uz trokšņiem nepiesārņotu apkārtējo vidi un mieru.
Dažādas pretrunas vērojamas, arī saucot pie atbildības fiziskas personas. LETA jau ziņoja, ka šā gada jūnijā kādam topošajam pianistam uzlikts 100 latu sods, jo skolēns daudzdzīvokļu namā vingrinājies klavierspēlē un kaimiņi par to sūdzējušies. Tikmēr kāda cita rīdziniece atzina, ka vairs pat nepūlas zvanīt policijai, kad kultūras centrs iepretī viņas mājoklim skaļi atskaņo mūziku vai āra kafejnīcā bļaustās iereibuši klienti, jo šādai rīcībai ir īstermiņa efekts - desmit minūtes pēc policijas ierašanās ir miers, pēc tam atkal trokšņo.
Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas vadītāja Anda Smiltēna domes komitejā pauda viedokli, ka galvenā problēma trokšņošanas novēršanā ir nekonsekventa un neviennozīmīga tiesību normu interpretācija, jo vieni un tie paši noteikumi tiek piemēroti gan izklaides klubiem, gan iereibušiem, klaigājošiem klientiem pie tiem, gan kaimiņu domstarpību gadījumos. Smiltēna pauda, ka pašvaldība varētu vai nu veidot atsevišķas normas komersantiem, vai arī izstrādāt pašvaldības policijas iekšējai lietošanai vadlīnijas par to, kā rīkoties, lai tiesību normu piemērošana būtu konsekventa.
Smiltēna norādīja, ka patlaban par troksni var uzskatīt jebko - diskotēku, klavieru spēlēšanu mājās, suņa rejas vai bērna raudas - un to var interpretēt kā sabiedriskās kārtības traucējumu. Speciāliste uzsvēra, ka, izskatot sūdzības, jāvērtē, vai troksnis pats par sevi traucē sabiedrisko kārtību. Piemēram, jauniešu klaigāšana daudzdzīvokļu nama pagalmā nakts laikā traucē sabiedrisko kārtību, kas ir sodāma rīcība, taču kaimiņu strīdos policijai vajadzētu darboties kā mediatoram, mēģinot palīdzēt kaimiņiem atrast savstarpējus kompromisus.
Grūtākais punkts saukšanā pie atbildības ir pārkāpuma pierādīšana, jo pašvaldības policijai nav šim nolūkam paredzētu ierīču un nākas balstīties vien uz cietušo liecībām, tādējādi pastāv iespēja vērsties policijā pie katras personiskas nepatikas. Tiesības veikt ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņu robežlieluma kontroli, trokšņa mērījumus var veikt tikai akreditētās laboratorijas, kuru pakalpojumu izmaksas par viena mērījuma veikšanu ir ap 150 latiem, un saskaņā ar RPP rīcībā esošo informāciju akreditētās laboratorijas šobrīd nevar nodrošināt operatīvo mērījumu veikšanu jebkurā diennakts laikā.
Minēto problēmu risināšanai RPP speciālisti, piedaloties ministriju rīkotajās sanāksmēs, piedāvājuši dažādus risinājumus. Konceptuāli ministrijās netiek atbalstīti tādi risinājumi kā pienākums saņemt pašvaldības saskaņojumu pirms izklaides vietas atvēršanas vai mērījumu veikšanas tiesību piešķiršana arī policijai. Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā sanāksmē atbalsts priekšlikumu veikt grozījumus Administratīvā pārkāpuma kodeksā un Ministru kabineta noteikumos par trokšņa novērtēšanu dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodalītu ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistītos trokšņus no pārējiem trokšņiem, kas piesārņo apkārtējo vidi.
Šobrīd VARAM ir sagatavoti grozījumi Administratīvā pārkāpuma kodeksā, sadalot atšķirīgos administratīvā pārkāpuma sastāvus, par kuriem RPP lūgts sniegt viedokli, taču informācijas par likumprojekta virzību Ministru kabinetā policijai nav.
Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) atzina, ka patlaban tiesiskais regulējums ir nepietiekams, lai reāli būtu iespējams cīnīties ar tādiem trokšņotājiem, par kuriem ir saņemts daudz sūdzību. Viņš aicināja gan pašvaldības, gan valsts institūcijas sadarboties, lai pilnveidotu normatīvo bāzi.
«Mūsu vēlme ir panākt, lai rīdzinieki būtu apmierināti. Normāli būtu, ja, saņemot nepārtrauktas sūdzības, piemēram, par kādu nakts klubu, varētu tā darbību apturēt un to atjaunotu tikai tad, ja visas ieinteresētās puses ir panākušas kompromisu par tālāko līdzās sadzīvošanu,» teica komitejas priekšsēdētājs.
Komiteja uzdeva Rīgas Pašvaldības policijai (RPP) līdz septembrim sagatavot konkrētus priekšlikumus trokšņu problēmas risināšanai, kad šo jautājumu plānots izskatīt atkārtoti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru