piektdiena, 2012. gada 29. jūnijs

'Latvenergo' lieta: iespējams, uzrādīta apsūdzība Meļko; pret 'Sadales tīklu' amatpersonu lieta izbeigta


























Par nepatiesām ziņām amatpersonas deklarācijā, neuzrādot slepenu dalību kādā firmā, prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību vienam bijušajam "Latvenergo" valdes loceklim, un, visticamāk, apsūdzētais ir Aigars Meļķo, piektdien vēsta Latvijas Radio.
Pašlaik prokuratūra lemj par apsūdzības uzrādīšanu bijušajiem akciju sabiedrības "Sadales tīkls" valdes locekļiem.

Latvijas Radio noskaidroja, ka aprīlī KNAB pierādījumu trūkuma dēļ izbeidza kriminālprocesu daļā par "Sadales tīkla" amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kāda uzņēmuma interesēs.
Ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs paziņoja, ka rosina saukt pie kriminālatbildības bijušās valsts amatpersonas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā, un jau piektdien "Latvenergo" lietā tika uzrādīta pirmā apsūdzība, Latvijas Radio apliecināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Jebkurā krimināllietā pirmstiesas izmeklēšanas laikā var mainīties iesaistīto personu loks, tiek izvērtēti esošie fakti un pierādījumi, tiek iegūti jauni pierādījumi, tāpēc kriminālizmeklēšanas laikā dažādās tās stadijās var mainīties arī krimināllietā atklāto un izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu kvalifikācija, portālam "Delfi" skaidroja KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.

Kriminālprocesa likums (KPL) nosaka, ka kriminālprocesu pilnībā vai daļā jāizbeidz gadījumos, kad izdarītajā nodarījumā nav konkrētajā KL pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. "Kriminālprocesa likums precīzi un skaidri nosaka konkrētus kritērijus un pazīmes, pēc kurām kādai personai inkriminē attiecīgo KL pantu un to atzīst par aizdomās turēto," uzsvēra KNAB.

"Ņemot vērā augstāk minēto, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklējamo nodarījumu kvalifikācija var mainīties – personas izdarītais nodarījums tiek kvalificēts pēc citā KL panta paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm, izbeidzot pret personu kriminālprocesu kādā daļā pēc kāda sākotnējā KL panta, bet atzīstot par aizdomās turēto pēc cita KL panta," uzsvēra Vitenburgs.

KNAB pārstāvis norāda, ka procesa virzītāja uzdevums ir noskaidrot objektīvo patiesību – faktus un apstākļus, noskaidrot faktisko personu rīcību un nodomu, konstatēt iespējamā noziedzīga nodarījuma sastāvu, izvērtēt iegūtos pierādījumus un to pietiekamību iespējamo noziedzīgo darbību kvalifikācijai pēc atbilstošā Krimināllikuma pantā paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm.

Vērtējot visus kriminālizmeklēšanas laikā iegūtos faktus kopumā un to savstarpējā atkarībā, KNAB izmeklētājs konstatēja, ka personu rīcībā nav saskatāmas sākotnējā KL pantā, bet citā KL pantā paredzētās pazīmes, paskaidroja Vitenburgs.

Jau ziņots, ka KNAB prokuratūrai nodevis no tā dēvētās "Latvenergo amatpersonu lietas" izdalīto kriminālprocesu pret vienu bijušo "Latvenergo" un diviem bijušajiem AS "Sadales tīkls" valdes locekļiem. KNAB neatklāj, kuras personas figurē izdalītajā kriminālprocesā. Taču, zināms, ka starp tām nav bijušais uzņēmuma šefs Kārlis Miķelsons.

KNAB izmeklēšanā konstatēja, ka trīs valsts amatpersonas deklarācijās norādījušas nepatiesas ziņas par savas mantas stāvokli amata pienākumu pildīšanas laikā – nenorādot, ka tām ir piederējušas kapitāla daļas privātā komercsabiedrībā, kura bijusi viena no lielākajiem "Sadales tīkls" pasūtījumu izpildītājiem.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka minētajām amatpersonām vismaz kopš 2008.gada katrai faktiski ir piederējušas ne mazāk kā 10% jeb 3648 kapitāla daļas kādā Latvijā reģistrētā komercsabiedrībā, vēsta KNAB. Minētā informācija bija jānorāda valsts amatpersonu deklarācijās. KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka, būdami slēpti kapitāla daļu turētāji un patiesā labuma guvēji no šīm kapitāla daļām, tās realizējušas ietekmi un kontroli pār šīm kapitāla daļām.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana