ceturtdiena, 2012. gada 21. jūnijs

Būs jādeklarē skaidras naudas darījumi no Ls 1000



Saeima šodien trešajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz, ka būs jādeklarē skaidras naudas darījumi, kas ir lielāki par 1000 latu.
Likumprojekta mērķis ir paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, norāda likumprojekta autori.

Likuma grozījumi paredz samazināt slieksni, sasniedzot kuru būs nepieciešams deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, - no pašreizējiem 3000 uz 1000 latu.

Tāpat arī paredzēts samazināt slieksni, sasniedzot kuru nedrīkstēs veikt darījumus skaidrā naudā, - no pašreizējiem 10 000 uz 5000 latu.

Likumprojekts paredz noteikt pienākumu nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarēt visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 2000 latu.


Savukārt, lai ārzonu uzņēmumi nevarētu izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības dibināšanas Latvijā un nodokļu nomaksas par Latvijā gūtiem ienākumiem, grozījumi paredz, ka par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta arī persona, kurai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, informēja Saeimā.

Paredzēts paplašināt to gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta, liedzot turpināt normatīvajiem aktiem neatbilstošu saimniecisko darbību. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildu komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju (licenču) anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana vai aizzīmogošana.

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību tikai tajā gadījumā, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmē maksājamo nodokļu apmēru. Turklāt nodokļu maksātājam ir iespēja novērst konstatēto pārkāpumu, un tādā gadījumā saimnieciskā darbība tiks atjaunota vai arī nemaz netiks apturēta. Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu nodokļu administrācijai uzturēt riska adrešu jeb tādu adrešu sarakstu, kas tiek izmantotas pretlikumīgām darbībām, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. VID, iestājoties definētiem riska nosacījumiem, būs tiesīgs apturēt komersanta saimniecisko darbību.

VID komercdarbību varēs apturēt arī, ja uzņēmumā vairāk nekā puse nodarbināto strādā bez darba līguma, ja uzņēmums nemaksā nodokļus, apzināti sagroza grāmatvedības datus vai arī darbiniekiem izmaksā naudu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē un ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Uzņēmums arī nevarēs strādāt, ja tas nebūs novērsis pārkāpumus saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa nomaksu.

Informāciju par uzņēmumiem, kuru darbība apturēta, VID publicēs savā mājaslapā internetā, kā arī tiks izdarīts ieraksts komercreģistrā. Komersantiem, pirms veikt darījumu lielāku par 1000 latiem, būs jāpārliecinās, vai darījuma partnerim nav apturēta saimnieciskā darbība.

Tāpat nodokļu maksātājam būs pienākums pamatot darījuma cenas atbilstību tirgus vērtībai, sniedzot informāciju nodokļu administrācijai, ja darījuma summa pārsniedz 10 000 latu un komersanta neto apgrozījums gadā pārsniedz vienu miljonu latu. Lai atvieglotu šo nodokļu maksātājam paredzēto uzdevumu, likuma grozījumi nosaka saskaņošanas procedūru un sniedzamo informāciju plānotā darījuma cenas noteikšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana