otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs

Ārvalstu mediji Eiropai iesaka mācīties no Baltijas






















Ziņu aģentūras «Reuters» žurnālists Alistērs Skrutons analītiskā rakstā slavē Baltijas valstu spēju pārvarēt ekonomisko krīzi, Eiropas valstīm iesakot mācīties no mazās Baltijas. Rakstu «Baltijas taupības stunda Eiropai: vienkārši dariet to» šonedēļ pārpublicējusi arī virkne Rietumu mediju. Īpaša uzmanība rakstā pievērsta tieši Latvijai.
Skrutons viesojas rūpnīcā «Latvijas Finieris», norādot, ka šis ir tieši tāds veiksmes stāsts, par kādu Eiropas Savienības politiķi, cīnoties ar ekonomisko krīzi Eiropas dienvidos, tikai sapņo. Uzņēmumam par dziļāko ekonomisko krīzi uzskatītajā laikā izdzīvot palīdzējusi gan jaunu automātisko ražošanas tehnoloģiju ieviešana, gan arī enerģijas taupīšana. 2009.gadā, kad uzņēmuma realizācijas rādītāji nokritās par trešo daļu, tika atlaisti aptuveni 15% strādnieku. Atlikušajiem pamatīgi tika apcirptas algas, kā arī samazināta slodze - līdz četrām dienām nedēļā. Taču tagad uzņēmums, kurā nodarbināti vairāk nekā divi tūkstoši darbinieku, lepojas ar darbības rezultātiem, kas pārsniedz pat pirms-krīzes līmeni. Kā uzsver «Reuters» žurnālists, šis ir tikai viens no Baltijas veiksmes stāstiem, tā kā Baltijas ekonomika ir straujāk augošā visā Eiropā.

«Situācija šeit bija ļoti grūta, taču var teikt, ka krīze padarīja mūs stiprākus,» stāvot darbojošās tehnikas ielenkumā, vairāku futbola laukumu lielā rūpnīcā, «Reuters» saka «Latvijas Finieris» pārstāvis Arvis Svanks.

Skrutons atgādina, ka mazās Baltijas valstis labajos laikos pirms 2007.gada tika dēvētas arī par «Baltijas tīģeriem», taču Baltijas valstu klupšanas akmens izrādījās nekustamā īpašuma tirgus burbulis, kā arī tērēšana pāri saviem līdzekļiem. Latvijas ekonomika 2009.gadā nokritās par 18 procentiem. Neskatoties uz to, doma par devalvāciju netika uzskatīta par risinājumu. Latvija un Lietuva paturēja savu eiro piesaistīto valūtu, Igaunija 2011.gadā pievienojās eirozonai, - laikā, kad daudzi apšaubīja vienotās valūtas vērtību. Latvija vēlas pievienoties 2014.gadā, notikumus Baltijā atstāsta «Reuters».

Izšķīrās par taupību, nevis devalvāciju

«Reuters» uzsver, ka valstis šajā gadījumā izvēlējās savu ekonomisko izaugsmi nodrošināt, cērpjot algas un palielinot produktivitāti, nevis ļaujot krist savai valūtai. Šī ir politika, kas, kā uzskata Eiropas Savienība, ir vienīgā izeja tādām valstīm, kā Grieķija un Spānija.

Taču tā nebija kāda iepriekš visiem labi zināma formula, uzver «Reuters», atgādinot, ka daži Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvji krīzes laikā aicināja Latviju tomēr veikt lata devalvāciju. Taču spiediens no ES, kura bažījās par šāda scenārija kaitīgo ietekmi uz pārējo Eiropu, Zviedru banku intereses, kā arī Latvijas centrālās bankas apņēmība ieviest eiro lika izvēlēties taupību.

2011.gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5 procentiem, un 6,9 procentiem šī gada pirmajā ceturksnī. Bezdarbs, kurš bija sasniedzis vairāk nekā 20 procentus, nokrities līdz aptuveni 16%. Šādas tendences ir arī pārējā Baltijā, raksta «Reuters».

«Pastāv diskusijas par izaugsmes un taupības mijiedarbību. Latvija 27 Eiropas Savienības valstu vidū ir tā, kura veikusi vislielākos taupības pasākumus un patlaban ir visstraujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika. Starp izaugsmi un taupību, iespējams, nemaz nav tik lielas pretrunas,» «Reuters» norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Medaļas otra puse - pārtikas pakas vidusšķirai

Otra šī stāsta puse nav jāmeklē nemaz tik tālu no veiksmīgās rūpnīcas «Latvijas Finieris», - zālē ieaugušas dzīvojamās ēkas, nolaistas slimnīcas un skolas, kā arī samazinātais atalgojums, kas tūkstošiem cilvēku, to vidū arī izglītotiem vidusšķiras speciālistiem, lika saņemt palīdzības pārtikas pakas, norāda «Reuters».

«Baltijas modelis» modelis kļuvis par vienu no apspriežamajiem jautājumiem debatēs par to, kā Eiropa var izdzīvot. Diskusijas uzvirmojušas arī sociālajos medijos. Kad Nobela prēmijas laureāts Pols Krumans izteica šaubas par Igaunijas izvēlēto attīstības modeli. prezidents Tomass Hendriks Ilvess ekonomistu nodēvēja par «pašapmierinātu un valdonīgu».

Sāpīgā taupība, ko grūti ietērpt vārdos

«Latvijas Finiera» uzņēmuma attīstības vadītājs sarunā ar «Reuters» žurnālistu stāsta par uzņēmuma izaugsmi. Tai pat laikā likās, ka viņam nebija viegli pieminēt 15% atlaisto darbinieku, ar grūtībām meklējot pieklājīgu frāzi, kā atlaistos darbiniekus raksturot, raksta «Reuters».

«Latvijas Finieris» ir tieši tāds no eksporta atkarīgs uzņēmums, kas teorētiski no valūtas devalvācijas būtu ieguvējs. «Latvijas Finiera» pārstāvis Gatis Ķepītis par to nav pārliecināts.

«Eksports no devalvācijas kaut ko iegūtu, taču tie būtu īstermiņa ieguvumi. Pamatproblēmas tā arī paliktu neatrisinātas. Mums jākļūst konkurētspējīgākiem. Jābūt gataviem piemēroties jauniem apstākļiem. No devalvācijas neko tādu nevar iegūt,» saka Ķepītis.

Darba spēka izmaksas uz vienu produkcijas vienību

Šāda pati pieeja atbalsojās visā Latvijā. Darba spēka vienības izmaksas - aptuvens rādītājs par darbaspēka izmaksām uz vienu produkcijas vienību no 2008. līdz 2011.gadam Latvijā nokritās par 27 punktiem (par atskaites punktu ņemot 2005.gadu). Ja salīdzina ar Spāniju - tur šie rādītāji kritušies tikai par četriem punktiem, kamēr Grieķijā par septiņiem punktiem pat pieauguši.


Politiķi diplomātiski saka, ka šī ir mācība visai Eiropai. «Kā premjers es negribētu izteikties par citām valstīm. Bet, piemēram, Spānija. Viņi savu ekonomiku sāka stimulēt, zinot, ka ekonomikas struktūra nebūs ilgtspējīga. Tagad neskatoties uz veikto ekonomikas stimulēšanu viņu bezdarba rādītāji palielinājušies līdz 25%,» skaidro Igaunijas premjerministrs Andrus Ansips.

Baltijas situācija - atšķirīga no Eiropas

Politiķi pieļauj, ka ir virkne faktoru, kas Baltiju padara atšķirīgu no pārējās Eiropas. Piemēram, valsts parāds bija krietni zemāks, kā citviet, kā arī pastāvēja zināma politiskā vienprātība. Latvijai bija nepieciešams 7,5 miljardu eiro aizdevums, kas ir aptuveni trešā daļa iekšzemes kopprodukta (IKP). Dienvideiropa ko tādu nevarētu atļauties.

Pie tam Baltijā jau no paša sākuma ekonomiskie dati bija patiesi, - patiesais krīzes apmērs bija redzams jau no paša sākuma, kas tā nebija, piemēram, Grieķijas gadījumā. «Grieķi no latviešiem un Baltijas valstīm var mācīties daudz ko. Taču tas nenozīmē, ka viņi to varētu atkārtot,» uzskata «Swedbank» galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Baltijas izvēlētais ceļš nav vienīgais iespējamais, atgādina «Reuters». Īslande, vēl viena neliela valsts, 2008.gadā pēc banku sektora kraha izvēlējās devalvāciju.

Kamēr Grieķijā recesija ir jau piekto gadu, Īslande atsākusi ekonomisko izaugsmi. Valsts pārdzīvojusi divus gadus ilgu finanšu sektora kontroli, kā arī likusi lielāko krīzes triecienu uzņemties nevis vietējiem, bet ārvalstu kreditoriem.

Ja apcērp un reformē, tad jādara to ātri

Taču, ja ir kāda viena mācība no Baltijas, tā ir nepieciešamība veikt ātru izdevumu apcirpšanu un reformas pirms krīzi pastiprināti sāk izjust vēlētāji un tirgus. «Apsteidziet krīzes tendences un centieties to darīt apņēmīgi. Visa atslēga ir sasniegt krīzes zemāko punktu diezgan ātri. Taču citās valstīs tas ievilcies tik ilgi, ka cilvēki jau ir pārguruši. Varbūt daļa pat netic, ka tāds zemākais punkts vispār eksistē,» saka Eiropas Centrālās bankas pārstāvis Ardo Hansons.

Valstīm, kur ierēdņi piedzīvojuši 30% algu samazinājumu, Baltijas valstis rāda tādu politiskās vienprātības līmeni, kāds vairumā Dienvideiropas ir kaut kas neredzēts. Premjerministrs Dombrovskis un Ansips 2011.gadā pat tika pārvēlēti amatā, uzsver «Reuters».

Kāda ārvalstu amatpersona pēc ierašanās Rīgā 2009.gadā pauda pārsteigumu par to, cik šeit klusas ielas.

Viņš gaidīja protestus, pat nemierus. Igaunijā lielākie protesti bija nevis pret taupību, bet krievu minoritātes protesti pret padomju laika bronzas statujas pārvietošana 2007.gadā.
«Reuters» protestu jautājumā vel paralēles ar Baltijas vēsturisko situāciju - Igaunijā un Latvijā politisko opozīciju pārsvarā veido partijas, kuras pārstāv krievu minoritātes, un opozīcija nespēja vienot sabiedrību protestiem pret taupību.

«Jā, bezdarbs ir liels, taču cilvēki atceras Padomju laikus, kad pagalmos stādījām kartupeļus, lai izdzīvotu,» saka «Nasdaq» valdes pārstāve no Latvijas Daiga Auziņa-Melalksne.

Pēckrīzes iezīmes

«Latvijas Finiera» ražotne, kura tirdzniecība 2011.gadā sasniedza 169 miljonus eiro, tagad raugās uz jauniem eksporta tirgiem, lai tādējādi kompensētu potenciālo noieta samazinājumu Dienvideiropas tirgos.

Bezdarbs Latvijā joprojām ir liels, ap 16 procentiem. Krīzes smagākajā punktā labdarības organizācijas Latvijā pārtikas izdalīja ap 100 000 tūkstošiem cilvēku, kas ir aptuveni 5% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Savukārt tagad izdalīts krietni mazāk - 16 000 pārtikas paciņu.

Premjerministrs Dombrovskis sagaida, ka ekonomiskā izaugsme Latvijā šogad būs ap 4%. Taču pastāv bažas par to, kādu iespaidu uz eksportu atstās eiro zonas krīze. Līdz 2014.gadam viņa valdībai jāatmaksā valsts parāds, kurs krīzes laikā no 10% no IKP pieauga līdz 40%. Tas ekonomiskās attīstības tempu varētu kavēt.

Kā raksta «Reuters», Dombrovska valdība patlaban virza izmaiņas ienākumu nodoklī, paredzot 5% samazinājumu. Šis lēmums radījis satraukumu ārvalstīs par to, ka Latvija, iespējams, tērē vairāk, nekā varētu. Latvijas tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanās savukārt radījusi bažas, ka sašķobījusies valdošā koalīcija.

Taču kopumā Latvijā valda piesardzīga optimisma noskaņa.

Kaspars Kasparsons ir viens no tiem tūkstošiem latviešu, kas pameta dzimteni un savu ģimeni. Pēc gadu ilgas strādāšanas Norvēģijā viņš atgriezies. Viņa alga, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, nokritusies par 10%. Viņa sieva atradusi darbu bārā. Pēc vairāku gadu pārtraukuma viņa ģimene atkal var atļauties retu reizi apmeklēt kino, aizvest meitas izklaidēties un uzēst saldējumu.

«Ne visi ir laimīgi. Mani draugi ir rūgtuma pilni un dusmīgi par to, kas noticis. Dažiem alga samazināta pat uz pusi. Taču man situācija uzlabojas. Nu.. Nedaudz uzlabojas. » «Reuters» saka Kasparsons.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Komentāra publicēšana