trešdiena, 2012. gada 2. maijs

ST: MK, nepapildinot ar nodevām apliekamo datu nesēju sarakstu, nav ievērojis Satversmi

























Satversmes tiesa (ST), vērtējot ar nodokli apliekamo datu nesēju sarakstu, trešdien atzinusi, ka valsts pamatlikumam neatbilst valdības rīcība, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, nepapildināt ar nodokli apliekamo datu nesēju sarakstu,  skaidroja tiesas pārstāve Līga Pauliņa.
ST pēc vairāku producentu un autoratlīdzības organizāciju pieteikuma ierosināja lietu par dažādu pieeju datu nesēju aplikšanai ar nodevām, jo saskaņā ar valdības noteikumiem "tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu" atlīdzība jāmaksā, piemēram, par kasetēm, diskiem, bet nav jāmaksā par zibatmiņām un jaunākās paaudzes mūzikas atskaņotājiem. Sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka viņu tiesības uz īpašumu un autortiesībām aizskar tas, ka Ministru kabinets ir ierobežojis objektu sarakstu, par kuriem maksājama autoratlīdzība, neiekļaujot tajā visas funkcionāli līdzīgas iekārtas.

ST spriedumā norāda, ka "konkrētu nesēju un iekārtu iekļaušanu apstrīdētajās normās ir Ministru kabineta tiesībpolitiska izšķiršanās". MK ir tiesības un pienākums izvērtēt nepieciešamību iekļaut konkrētus nesējus un iekārtas apstrīdētajās normās, tomēr tam ir jābalstās uz skaidri definētiem kritērijiem, teikts spriedumā.
Spriedumā norādīts, ka MK tāpat kā likumdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams. Proti, MK ir pienākums sekot tehnoloģiju attīstībai un pilnveidot apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu, uzsver tiesa. MK, šo pienākumu nepildot, neesot ievērojusi Satversmi, uzskata tiesa

ST norāda, ka Autortiesību likumā ietverts atsevišķu nesēju uzskaitījums, kas nav izsmeļošs, bet kas MK ir jāņem vērā, nosakot nesēja atlīdzības iekasēšanas kārtību. Likumdevējs nav noteicis konkrētus kritērijus, kas MK būtu jāpiemēro, lemjot par atsevišķu nesēju un iekārtu iekļaušanu apstrīdētajās normās. Tādēļ tiesa secinājusi, ka likumdevējs ir gan piešķīris MK tiesības noteikt kritērijus, pēc kādiem veidojams izsmeļošs nesēju un iekārtu saraksts, gan noteicis šāda saraksta izstrādes pienākumu.

Apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām ar atpakaļejošu datumu vai ar sprieduma publicēšanas dienu radītu pieteikuma iesniedzējām vēl nelabvēlīgākas tiesiskās sekas nekā pašreizējā apstrīdēto normu redakcija, tāpēc, lai nodrošinātu apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, MK ir pienākums pēc būtības pārvērtēt apstrīdētajās normās ietverto nesēju un iekārtu sarakstu. Tiesa par piemērotāko risinājumu lietā atzina apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām ar konkrētu brīdi nākotnē – no 2012. gada 1. novembra, vēsta ST.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

ST vērsās biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība", "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība", "Latvijas Kinoproducentu asociācija" un "Latvijas Profesionālo aktieru apvienība".

Autortiesību organizācija atzinīgi novērtē ST pasludināto spriedumu un pauž cieņu tiesas augstajai autortiesību jomas izpratnei. Tās ir gandarīta, ka ir atzīts likumdevēja pienākums sekot tehnoloģiskajai tukšo nesēju attīstībai un MK noteikumi jāpārskata atbilstoši tehnoloģijas attīstības tendencēm.

"Satversmes tiesas spriedums nav apšaubāms un autori var paust gandarījumu par šodien pasludināto spriedumu. Spriedums var kalpot kā signāls tam, ka nedrīkst pieļaut, ka tehnoloģiskā attīstība aizsteidzas priekšā autora tiesībām arī nākotnē," spriedumu komentē AKKA/LAA prezidente Māra Zālīte.

"Esam gandarīti par Satversmes tiesas spriedumu. Tomēr skumji, ka mūziķi, aktieri, režisori un citi mākslas nozares pārstāvji tikai tiesas ceļā var panākt, lai valsts pilda uzņemtās saistības. Tehnoloģiju straujā attīstība un valsts institūciju pārstāvju vilcināšanās sakārtot normatīvos aktus mūzikas industrijai vien ir radījusi reālus zaudējumus. Domāju, ka jāturpina konstruktīvs dialogs ar atbildīgajām amatpersonām, lai izvairītos no šādiem tiesas procesiem nākotnē," skaidro LaIPA valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

SAISTĪTIE RAKSTI



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru